Harmonijas vieta
Jau minēju iepriex, ka laika tērēšanas nolūkos vienkārši sērfoju netā bezjēdzīgi un bez noteikta kursa, links pēc linka un kādreiz kaut ko arī atrodu. Vējaskrējējam, izrādās ir bilžu klade, kur kā albumā salīmēts viss, kas pamanīts dienas laikā. Nu gandrīz kā atmiņu klade par dienā notikušo. ...kā man patīk bāzt degunu citu kladēs, stāstos un atmiņās, bet nevis klausoties - vien pāršķirstot lapas, savā ātrumā, savā laikā un vietā. Tu pievērs uzmanību un papēti tuvāk kādu sīkumu, kurš tev šķiet interesants un pāršķir lapas, kas garlaicīgas. Savā ziņā kā lasīt grāmatu, kur stāsts sadalīts pa paralēlām daļām un vijās caur superinteresantajām un garlaicīgajām nodaļām.
Lai nu kā - tur pamanīju šo - ielīmēta norāde uz projektu "The Quiet Place Project". Lai nebūtu jāpārstāsta - noskaties/noklikšķini. Tas neaizņems vairāk par 5 minūtēm.
Un jā - tur pieminēta domās nokļūšana savā klusajā, mierīgajā, harmonijas vietā, kur esot tu relaksējies un jūties droši. Lika aizdomāties kura ir manējā?
Esi bijis Londonā? Tieši pie karalienes pils ir parks ko par Green Park sauc. Tur, pavisam netālu no Diānai veltītās piramīdveidīgās strūklakas, nost no galvenās takas, starp pāris kokiem - uz zālītes. Jā, ja man lūgtu nosaukt vienu vietu, kas ir vismaģiskākā manā pasaulītē - tā būtu tur. ...noguļoties zālē, ieslēdzot austiņas un vienkārši skatoties zilajās debesīs kā lidmašīnas palēnām gatavojas nosēsties Hītrovā vai iegrimstot sējumveidīgajā svētdienas The Times.
Jup, mana vieta, kur jūtos komfortabli un droši ir pilsētas, trokšņa un cilvēku pašā vidū, tomēr savā laikā, skaņā, telpā un ātrumā.
Pirms daudziem gadiem tur aizvedu puiku, kurš šķita svarīgs. Runājoties, saņēmu drosmi un pieliecoties, tur viņi noskūpstīju. Toreiz tas šķita man pamatīgi pārdrošs solis, jo pilns ar cilvēkiem un rosību - gandrīz kā uz delnas. Tagad atskatoties, diez vai kāds tiešām pievērsa tam uzmanību, bet tu jau zini kā smadzenes iekārtotas - šķiet - visi to vien dara kā skatās un domā par to, ko tu dari.
Viņš kaislīgi atbildēja un tā nu mēs tur valstījāmies, skūpstoties un vienkārši mīlinoties visu saulaino pēcpusdienu. Pilsēta, cilvēki, trokšņi - viss tieši mums apkārt, bet mēs - savā telpā, laikā un, šķiet - pat paralēlā dimensijā.
Biju par to visu pamatīgi piemirsis... :)
...jā, tā noteikti ir vieta, kur atgriežos domās harmonijas un klusuma meklējumos. Ja ir drosme - pastāsti par savu. ...un kāpēc tur?
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
:)
AtbildētDzēst