Droši vien atceries: esmu darba meklējumos. Nu tā palēnām un palēnām, bet esmu. Viena intervija, otra un tad izmēģinājuma diena un tad vēl viena, viens piedāvājums, otrs - nu viss kā pieklājas pavāram esot. Nekas neparasts. Tomēr nav tā, ka šķistu - hei, šī ir īstā vieta. Līdz vakardienai... Pieklājīga vieta, kur notiek ražošana. Roku darbs, labas izejvielas, pieņemams brends, izskatās - draudzīga komanda, utt. Kaut kas, ko tiešām gribu iemēģināt, pretēji esošai pieredzei restorānos, kur pamatīgi zaudē laiku tikai noformējot neskaitāmus šķīvjus viena un tā paša deserta.
Tā nu sanāca, ka ierodos uz vakardienas interviju un runājam. Viss šķiet labi, arī izmēģinājuma stundas paiet tīri ok. Jup, uz mani atskatās, kad pasprūk kāds rupjāks vārds kaut kam nesanākot, bet vispārīgi runājot - esot atstājis labu iespaidu. Forši, ne? Kur tā lielā pārdoma jautāsi? Lieta sekojoša: sagadīšanās vai nē (nu tu jau zini - iekuļos es visādās ķezās, kuras tikai es varu atrast), vadība ir ļoti reliģiska. Nu ne tā, ka pātarus priekšā un pakaļā skaita, bet nu krietni jūtams - tā tante (ap 40), kas šiftē visu virtuvi un tur pirkstu uz visu pulsiem, ir ar viņu - tur augšā, uz TU.
Neliela un drukna augumā, gari melni svārki, garas melnas piedurknes, melna aube un priekšauts. Svētbildes ofisā, dažādi sīkumi visapkārt, utt. Pilns komplekts. Pieļauju, ka ne vienu reizi vien esi ko tādu redzējis - nu ir tādas, ir. Tagad viena tāda sēž man pretī un mēs runājam. Jau minēju - es esot labu iespaidu atstājis un jau rīt viņa došot ziņu, jo tikai viens kandidāts atlicis un šodien būšot zināms viņas viedais spriedums.
Pārdoma - ja nu es esmu tas laimīgais un man tiek izteikts piedāvājums - vai man jautāt par viņas attieksmi pret gejiem, pirms es pieņemu vai noraidu piedāvājumu? Paga, paga - nomierinies - es zinu par vienlīdzību un pretdiskriminējošiem likumiem un to attieksmi pret seksuālās orientācijas diskriminēšanu darba vietā, bet ideja pavisam vienkārša: man nav lielas vēlmes iet cauri nesaskaņām darbā un mēģināšanu piekasīties visur, tikai lai atrastu ieganstu mani atlaist, uzzinot, ka esmu gejs. Ja nu viņai ir "zobs" uz mums, vai labāk nav to pateikt pirmām kārtām, uzreiz mazinot iespējamās drāmas, kas atklātos, ja man paspruktu kaut kas nepiemērots vai es sāktu iebilst viņas skaļi paustam uzskatam pret gejiem...
Jā, es nezinu kā viņa attiecas pret šo jautājumu, un viss ir tikai pieņēmuma formā, bet tai pat laikā nevari noliegt - ja tavs darba devējs ir klaji pret gejiem, jo - redz, viņa reliģija to ne visai smuki skata, tava darba dzīve nebūs no baudāmajām un visdrošāk - bikstīs tevi līdz atradīs veidu kur piesieties un tad atbrīvoties no tevis, noniecinot tavu darba spēju un droši, ka - arī sagādājot sliktas atsauksmes. Vai man to vajag?
Tai pat laikā - man šādi sevi "iepazīstinot" jau pašā sākumā - cik mūsdienīgi un profesionāli tas ir? Tas, ka esmu gejs mani neraxturo darbā. Lai kādi būtu aizspriedumi pret gejiem, lielākā daļa cilvēku nu jau apzinās cik muļķīgi ir aizspriedumi, ka būt gejam, nozīmē, ka visus tagad inficēšu ar AIDS vai sitīšu kanti visiem, kuriem virtuvē bikses un noteikti vicināšos ar to karogu, utt. Vai šādi es viņai neatņemtu iespēju iepazīt kaut vienu geju kā pieklājīgu, profesionālu cilvēku kā tikai tos, kurus vienreiz gadā TV rāda soļojot pa pilsētu zem karogiem. Pat ja viņa ir progresīvi domājoša priekšniece, kura pieder baznīcai, bet skata dzīvi savādāk manā jautājumā - vai šādi es viņai nelikšu sevi redzēt kā - gejs konditors, nevis: konditors, kurš arī gejs?
Viss būtu tik vienkārši, ja tā vieta būtu ūķis, slikta un pretīga. Bet tā nav...
P.S. lietas vienkāršākai uztverei - iedomājies: tu esi darba meklējumos un tev ir iespēja iegūt krietni ok darbu savā jomā (lai nu kāda tā tev būtu), bet darba vieta ir Romas katoļu baznīca un būsi tieši pakļauts kardinālam Š. Puisis daudz maz mūsdienīgs, līdz ar to - lai kādā jomā tu strādātu - iespējas, ka arī tev var rasties līdzīga dilemma. ...tu zini kardināla Š. izteikumus un uzskatus, tu zini katoļu baznīcas attieksmi un es centos izklāstīt iespējamās sekas. Ko tu darītu, ja tev reāli saka - puisi, mums tieši tagad baigi vajag cilvēku kā tevi, šķiet esi tas, ko meklējam - nāc stādāt pie mums?
Mazliet smieklīgi :D Laigan strādāju pavisam citā nozarē, bet, vienalga, pirmkārt, jau ir svarīgi tas, cik tu esi profesionāls un neaizvietojams, tb cik ļoti viņiem esi vajadzīgs tieši Tu. Ja Tu esi tik svarīgs, nevienam neinteresēs nekad Tava orientācija :P Otrkārt, manuprāt, tā ir liela kļūda sevi iepazīstināt kā geju un ļaut viņiem par Tevi spriest atbilstoši stereotipiem. Iedomājies sevi viņas vietā, vai Tu nesāktu stereotipizēt? Pierādi sevi, ļauj iepazīt kā cilvēku, kā profesionāli, un tad, ja tik ļoti vajag, vari atklāt.. Bet, nu tas tikai mans viedoklis..
AtbildētDzēstVai nu smieklīgi vai nē, bet šoreiz express ir trāpījis desmitniekā! Plus viņa teiktajam par to vajadzīgumu darba vietā. Ja tiešām Tu būsi radīts tieši šim darbam šajā vietā, tad priekšniece pieņems Tevi jelkādu. Pat ja nepieņems, tad sapratīs. Pat ja nesapratīs, tad - samierināsies... Un strādāt varēsi vienā mierā. Savukārt, ja esi vajadzīgs tikai par tik par cik, tad jā - atradīs iemeslus pat nekā nezinot un zināšana visu tikai pastiprinās.
AtbildētDzēstManas domas - pieņem vietu un raugi, kāds kolektīvs. Aiziet var vienmēr, bet labu vietu ne vienmēr izdodas atrast...