Saruna ar Miķeli

Jauns gads un jaunas intervijas. Un kurš gan cits būtu labāks šī gada pirmās sarunas dalībnieks kā aizgājušā gada iekārojamākais puisis ciemā - Markus Riva. Jup, nespēju atturēties neizmantojis iespēju. :P


Pirms sākam, droši, ka neesmu pirmais un nebūšu pēdējais - kā tur īsti ir - ikdienā: Markus vai tomēr Miķelis? 

Miķelis tomēr ir mans pases vārds, vecāku dots un uz krūts uztetovēts, bet Markus man ir kā otrais vārds, ar kuru esmu pat ļoti saradis. "Alter ego" izveide šovbiznesa pasaulē nav nekas neordinārs, līdz ar to tas tika radīts apzināti. Bet atsaucos uz abiem vārdiem, turklāt pēdējā laikā iepazītie cilvēki pat ne vienmēr īsti zina to, ka mans īstais vārds ir Miķelis. Citu valstu pārstāvjiem, domāju, ka būtu grūti izrunāt manu īsto vārdu un uzvārdu. Nu jau pateicoties publiskai darbībai esmu ļoti saaudzis ar skatuves vārdu Markus un to lieto ļoti daudz paziņas un domāju, ka tas ir tikai normāli. Lai arī, Miķelis, tas tiek bieži izmantots tāpat. Katrā ziņā, atsaucos pavisam noteikti uz abiem. Pseidonīmu izdomāja mans aģents Dmitrijs un Yana Kay.

Tradicionālā sabiedrības modelī ir pieņemts uzskatīt, ka puišu zvaigznēm fani ir tikai meitenes. Vai tevi uztrauc fakts, ka esi iebalsots par gada iekārojamāko puisi, un balsotāji bijuši puiši, kuriem patīk puiši? 

Sabiedrības modelis pēdējos gados ir pamatīgi satricināts un sabiedrības normas vairs nav tādas, kādas tās bija pirms 15 gadiem, kad es vēl augu. Mani šis fakts neuztrauc, drīzāk raugos uz to pozitīvi, jo neesmu vienaldzīgs ne tikai meitenēm, bet arī puišiem. Turklāt topa augšgalā. Tas ir pagodinājums. Paldies!

Tagad atskatoties - vai iekļūšana 2009. gada reFresh "jauno un radošo puišu" topā (tātad - Eiropas geju auditorijas uzmanības lokā) deva kādu ietekmi uz tavu karjeru, atpazīstamību vai ikdienu?

Šobrīd jau šķiet, ka viss tracis ir pierimis ap šo faktu, bet savulaik, kad par to Latvijas prese sacēla pamatīgu ažiotāžu, tas radīja zināmu spiedienu gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā. Latvijas mediji šo faktu parādīja mazliet negatīvā gaismā, kas pierādīja, ka cilvēki joprojām 2009. gadā te dzīvo lielā neziņā un mucā. Visā pasaulē ir pierasts, ka mūzikas un kino zvaigznes regulāri tiek iekļautas šādos izdevumus. Šis žurnāls tiek izdots visā pasaulē un es par to esmu priecīgs. Un esmu priecīgs, ka par mani ir interese ne tikai no sievietēm, bet arī no vīriešiem. Tas žurnāls nav nekāds pornogrāfijas žurnāls, es tur nepozēju pliks, tur bija rakstīts par manām muzikālajām lietām. Šī auditorija ir pat daudz pirktspējīgāka par citām auditorijām un ja tas dod labumu manai sfērai un biznesam, tad būšu es arī citos žurnālos. Mans albums iTunes pasaulē ir daudz pirktāks nekā šeit Latvijā un ja varu sevi promotēt arī šādā veidā, tad tas viss ir tikai uz labu. Madonna, Adams Levins, Robijs Viljams – viņi visi ir bijuši tādā žurnālā, bet vai tāpēc viņiem mazāk fanu un ir sliktāki? Es atbalstu gejus un lesbietes un no tā nekaunos.
 
Tu izmanto savu ķermeni kā labu mārketinga ieroci un ar tādu ķermeni - kāpēc gan nē, bet kādus pūliņus tas prasa? Svaru zāle? Sports? Diētas? 

Apzināti vai neapzināti, bet taisnība. Mēs dzīvojam seksisma laikmetā, kur rūpēšanās par sevi ir vērtību augšgalā. Tomēr tas nav tikai ārišķīgi - es sportoju un uzturu sevi formā, lai justos labi, veselīgi un noņemtu stresu, negatīvās emocijas, kuras rodas strādājot stresainos apstākļos. Prieks, ka tas ir pamanīts. Pirms 10 gadiem es nebūtu iedomājies sevi tāds, kāds esmu tagad. Es biju kompleksains, tievs sērkociņš, kurš sporta stundas parasti bastoja. Bet tad pievērsos individuāli sportam un šobrīd 6 reizes nedēļā nodarbojos ar sportu - dodos uz sporta zāli, peldbaseinu, siltajā sezonā skrienu pa parkiem, utt. Tāpat lietoju sabalansētu uzturu - vistu, biezpienu, tunci, pastu, dārzeņus un augļus. Izvairos no produktiem, kas satur augu taukus un citas sliktas vielas. Tas ir smags darbs. Protams, arī es palaižos un svētdienas vakarā varu izēst litru ar saldējumu. Tomēr, regulārs, ilgstošs un intensīvs darbs dod savus rezultātus un man tāpat ir kur augt līdz pilnībai un ideāliem.

Mēs abi zinām, ka modei un izskatam ir svarīga nozīme tavā ikdienā. Pēc tavām domām - vai puiši Latvijā tiem pievērš pienācīgu uzmanību? Vai tev sanāk atskatīties uz kādu džeku uz ielas un nodomāt - fuck, smuks džeks; vai arī: eh - baigi smukā cepure, jaka vai zābaki?

Mode ir svarīga popkultūras sastāvdaļa, tas tiesa. Bez tās neiztikt. Pat sliktie puiši hip-hop žanrā par to domā. Izskats ir tas kā Tu sevi pārdod, kāds ir Tavs vēstījums, iemiesojums. Un popkultūra ir "all about money". Pat Adele nepārdotu tik daudz ierakstu, ja viņa nebūtu tāda, kāda viņa ir. Latvijā puiši nu jau daudz vairāk pievērš tam uzmanību, ir brīvāki, skatās un ietekmējas no citiem. Man daudzi draugi un paziņas ir vaicājuši pēc padomiem un aicinājuši palīdzēt iepirkties. Tomēr, tas ir jājūt - ir vai nav. Uz ielas patīk vērot cilvēkus, apsēsties ar iPhone ausīs un skatīties, cik skaisti cilvēki tomēr Latvijā.

Štatiem, jeb pareizāk sakot - Ņujorkai - šķiet, ir krietni liela nozīme tavā dzīvē. Kā tu pats raxturotu savas attiecības ar šo pilsētu, iedzīvotājiem, kopējo fīlingu un to atstāto iespaidu uz sevi?

Ņujorka mani apdullināja pavisam. Un es zināju, ka tā notiks. Tā man atvēra acis savā ziņā. Ņujorka pacēla pašapziņu, iztaisnoja plecus un muguru, sapratu, ka es varu un ka var jebkurš, ja dara un strādā! Nu jau esmu nedaudz piezemējies no tā visa, bet joprojām Ņujorka manī raisa tikai un vienīgi pozitīvas emocijas - dziesmās, kino, fotogrāfijās. Ņujorkai veltīju savu albumu, savas emocijas dziesmās. Ņujorka ir stila iemiesojums, metropole un pilsēta, kura strādā 24/7 un neaizver acis nekad. Tur mani iedvesmo viss - sākot no miljons Starbucks kafejnīcām līdz Ņujorkas Centrālajai bibliotēkai un Bruklinas hipsteru ballītēm. Dažreiz iesēdos metro un braucu nezināmā virzienā, nezināmās pieturās kāpu laukā un atklāju katru dienu ko jaunu.

Cik romantisks ir Markus? Kas ir tas romantiskākais, ko esi kādam darījis līdz šim?

Šobrīd romantisms manī ir samazinājies. Pat krietni. Laikam esmu kļuvis piezemētāks un kļūstu vecāks. Vairs nav 17, 18, kad viss man likās wow un uh! Dzīves skarbums piezemē, bet nekad nezaudēju ticību labajā, kas ir jebkurā cilvēkā, lai arī cik ļauni viņš rīkotos. Romantiskās dziesmas ar mazāk rakstās. Šobrīd esmu iegrimis tādā klubu kultūrā, esmu uzņēmies kluba vadīšanu Dstyle - 13.janvārī veram vaļā pavisam jaunu klubu un tad jau pēc tam došos studijā, lai radītu 3. albumu, kas pavisam noteikti būs dejisks un mazāk romantisks.

Un nu jau par tradīciju kļuvušais jautājums: vai tavuprāt, mūsdienās sexam tiek piešķirta pārlieku liela nozīme un cik liela loma sexam ir tavā dzīvē?

Seksisms valda pār pasauli. Gribot negribot, no tā ir grūti izvairīties - atverot žurnālus, uz reklāmas stendiem, TV... Tas ir visur un tāpēc vieglāk ir tam padoties, nekā cīnīties pret to. Un seksisms tomēr ir skaists. Cilvēki vienīgi, varbūt vairs nemīl ar sirdi, bet gan acīm. Protams, arī pats to visu nedaudz provocēju, bet man par to nav jājūtas apkaunotam vai kā citādi slikti.

Tagad zinot, ka tev ir piekrišana geju aprindās, vai tu uzdrošinātos sekot zvaigžņu piemēram pasaulē un uzstātos kādā no geju klubiem? Varbūt pat kādā no tiem, kas ir pie mums?

Pagaidām gan neesmu vēl aicināts, bet ja tas ir darbs, tad tas ir darbs. Esmu atvērts dažādiem izaicinājumiem.

Iecienītāko blogu nav, skatos dažādus, patīk, kur ir par mūziku:

par stilu un par automašīnām arī.

Es izvēlos Vimeo :)  (atzīšos uzdevu jautājumu: kurus 3 video katram noteikti būtu jāieYouTūbē?)

1. Lindsija Lohana by Richard Phillips
Man ļoti patīk skatīties šādus modes video, tas man dod iedvesmu radot savus darbus.




2. Robyn - Call your girlfriend
Skandināvu mūzikas īpatne, kuru vairākas reizes satiku Ņujorkā un aicināju uz Rīgu koncertēt. Lielisks videoklips.



3. Markus Riva - How it feels to be a man
Joprojām nezūd interese no ārvalstīm par šo dziesmu. Iespējams, ka ar šo skaņdarbu 2012. izraušos uz ārvalstīm. Turpinājums sekos.