Zābaku iekāre

Esmu jau ceļa jūtīs un sēžu busā, gaidot tā atiešanu. Nupat pavadīju pāris dienas pie vecākiem. Pietiekami, lai sāktu domāt par dzīves eksistenciālismu un garlaicību, kas mijas ar alkohola nepietiekamību organismā. Nē, nepārproti mani - vecākiem tur nav vainas, problēma - viņi nedzīvo lielpilsētā. ...un es esmu tā pieradis pie pilsētas dzīvības, ka tā pat asinīs uzsūkusies. Protams, ka ar alkohola palīdzību, bet mēs to te nepieminēsim. Nu jā. Laikam neesmu vēl pietiekami vecs, lai meklētu glābiņu pie dabas - man vajag betonu un bruģi. ...un pāris gejus, lai nebūtu sajūta, ka esmu vienīgais gejs ciemā.


Bet atpakaļ pie mana stāsta un manu sēdēšanu busā. Būdams nekaunīgs, esmu aizņēmis abus sēdekļus vienlaikus, bet buss pildās. Viss ciems sadomājis uz pilsētu atpakaļ braukt tieši tai pat reisā, kad es. Nu tā vismaz šķiet.

Buss pildās. Bet palikušas vien burtiski pāris minūtes līdz tā atiešanai, tāpēc nekratu ar ausi un turpinu būt nekaunīgs. ...tad vēl iekāpj pārītis. Līdz brīdim, kad jāsāk stāvēt kājās palikušasa laikam tikai 2 vietas, jo abi apstājas pie manis un sāk sarunu par to, kurš sēdēs te un kurš ies uz to vietu dziļāk. Uz sejas man uzmaukts skats: Nu skaidrs kā diena, es nekur netaisos iet, so būs jums vien jāsēž atsevišķi. ...papildus: gošh, nu būs jārūmējas vienā vietā; skatam.

Laikam jau man paveicās, jo vietu man blakus aizņēma puisis. Beibi, ja godīgi, es pat neatceros, bet puisim man blakus kājās bija super zābaki. Laikam beidzot laiks atkāpei par manu zābaku fetišu. Nu īstenībā jau fetišs nekāds tur - vairāk gan zābaku iekāre. Nekad man nav bijuši garie ādas zābaki. Ne tādi uz kirzika zoli, bet pieklājīgi - kā jātnieku: taisnas līnijas, ādas zole, graciozs stils. ...nu smuki. Un redz - viņam tieši tādi ir kājās. Gaiši brūna, nesaskrāpēta āda. Neliels atlociņš tieši zem ceļa. Tumša ādas zole. Ķermenim piespiesti džinsi, kas smuki iekļauj kāju un tad vēl tā lidotāja jaka... Vai es jau teicu, ka man vienmēr gribējies tieši tādus? Nē? Jup, ir gribējies. ...un tieši tagad to sezona sākas. Laiks gaudām...

Redzi, nekad nav bijusi izdevība atrast savam izmēram. ...un Itālijā esot, nekad neesmu uzturējies vienā vietā pietiekami ilgi, lai pasūtītu izgatavot manam izmēram. Laikam tāpēc šādi brīži ir tuvākais, kad esmu ticis pie zābakiem, kādus gribu: mana kāja tieši piespiesta viņējai un viņa kāja ir tais super zābakos. Ha ha, izklausās tizli, bet realitāte skarba - visu ceļojuma laiku to vien darīju kā ar izkārtu mēli metu skatienu uz tiem zābakiem. Katru reizi ar apņemšanos - nu šoreiz pēdējoreiz. ...bet tad pat neapzināti jau atkal skatos to virzienā.

...tev nekad nav tā bijis - ir lietas, kuras tu vienkārši gribi - pat nezinot vai tās labi izskatīsies, būs, ko pievilkt klāt, utt, - gribās un viss? Bet laikam arī šosezon man tie ies garām. ...varbūt nākošajā.