Būt pirmqajam gej-draugam ir grūti

Zināmu apstākļu dēļ es dalu dzīvojamo platību ar vēl pāris cilvēciņiem. Kopā tiešām ir jautrāk. Nu vismaz līdz brīdim, kad iestājas kārtējais "geja" moments. Jup, esmu melnā avs hetero pulciņā - nu vismaz tā padomātu citi no ārpuses. Bet nu jā, laiku pa laikam tas piešķir dzīvei pāris interesantu notikumu. Atceries, kādu laiku atpakaļ minēju, ka ir dīvaina sajūta - kaut kas briest... Izrādās man bija taisnība.

Bet šī stāsta ievads ir ar nobīdi laikā: Jau minēju - viss sākās ar to, ka nolēmu faktu (par geja būšanu) pieklusēt, kad pievienojos pārējiem jaunajā miteklī. Mana ideja - būs labāk, ja mani iepazīs, kā puisi, kurš ir bla bla bla (izvēlies pats - pavārs, ar labu humora izjūtu, prot uzkopt pēc sevis, skatās drāmas, dzer sidru, utt.), kā puisi - gejs. Pats zini ka daudziem tas ir kā zīmogs, kurš nomāc iespēju ieraudzīt tās pārējās īpašības.

Lai nu kā, fakts ir un paliek fakts un laikam ejot, nekur jau arī "geja" būšana nepazudīs. Vienai neizturēju jautājumus par intīmo dzīvi, otrs nejauši uzdūrās manai neta vēsturei (kurā bija vairāk kā pāris porno linki, lai to noraxtītu uz nejaušiem pop-up windows :P ), bet citiem neuzbāzos ar "informēšanu". Suzanna, jeb mums Sū, bija pēdējā no tuvākajiem, kura nebija tieši informēta par mani kā geju. Neskatoties uz dažiem neveikliem komentiem no viņas puses, nolēmu - atklāšu to brīdī, ja nu būs vitāli nepieciešams (tagad gan domāju, ka nebija ne mazākās idejas pie kādiem noteikumiem iestātos brīdis, kad tas nepieciešams) vai arī viņa, piem., sāks "uzbraukt" gejiem vai sprediķot. Bet par laimi (laikam), šis nebija tas gadījums.

Sēžam ēdamistabā un ēdam kārtīgas vakariņas. Nu pa nopietno - ar ideju - reti mums sanāk, bet dažreiz ir nepieciešams sabīdīt visu piebāztās dienaskārtības tā, lai sanāk kopā sasēsties ap galdu ēdamistabā un kopīgi izbaudīt maltīti. Sveces uz galda, pilns darbarīku komplekts, vīns un pilnā 3 kārtu maltīte, kurā es, protams, esmu atbildīgs par desertu. Šoreiz tumšās šokolādes putu krēma mini tortes. Katram sava un miers.

Viss bija labi līdz Sū, izbaudot savu torti, sāka savu nu jau pierasto dziesmu (ko pēdējā laikā krietni bieži sanāca dzirdēt) - tavai meitene tiešām būtu superdzīve. Tev tiešām sanāk. Viņai tiešām būtu tāaaaa paveicies.

Ja ikdienā to dzirdot, es vienkārši klusēju un izliekos, ka neīsti iebraucu domā, jo papildus ko daru - ne tas gadījums šoreiz - tu sēdi tieši pretīm un lēnām ēd. Arī citu sarunu tai brīdī nav, tātad nevar izlikties, ka ko nedzirdēji.

Ievēroju apspiestu smaidu viena sejā, otrai acis sāk censties hipnotizēt šokolādes torti savā šķīvi... Nu neesam mēs runājuši par šo tēmu kopīgi - katrs no viņiem zin to atsevišķi, bet pagaidām ne-kopā. Gadījums ar domu - tagad vai nekad: Sū, ir viena lieta, ko es tev neesmu pateicis (viņš jau nespēj apspiest smieklus un tie jau dzirdami krietni skaļi no tās galda puses) - esmu vairāk ieinteresēts puišos kā meitenēs.

Viņai acis ieplešas un izskatās, meitene ir zaudējusi valodu. Laikam īstais brīdis pieminēt, ka pēdējās nedēļās visiem mājās bija radusies neliela sajūta - viņa sāk mani redzēt nedaudz rozīgām acīm... Nu jā, tāpēc arī tā doma par to, ka kaut kas briest...

Burbulis ir pārplīsis, kaķis no maisa ārā un visam vajadzētu automātiski nostāties vietās, pareizi? Ne tas gadījums. Viņa netic. Iespējams smiekli no galda otra gala tam varētu piešķirt vairāk nenopietnu efektu (nu ko padarīt - dzīvoju kopā ar visai neaudzinātu indivīdu). Beidziet mani te āzēt. Kāds gejs! Nu baigie jokotāji atradušies. Tu minēji, ka nesen pārdzīvoji šķiršanos ar savu meiteni, un pavisam nesen textoji viņai, kad biji iedzēris... (protams, mani skaidrojumi, ka nekad neesmu lietojis tiešu dzimti un atbildes vienmēr pratis piemeklēt, lai dzimumneitrālas, nelīdzēja - netic. Vai varbūt - negrib ticēt).

Abi "biedri" cenšas uzskaitīt manī esošos stereotipus (lai vairāk uzsvērtu, ka nu esmu tomēr es gejs - rozā džemperis un zeķes; puisis, kas reiz palika pa nakti manā istabā, utt.) un atminas gadījumus kā "dabūjuši mani pie dziesmas". Nenostrādā. Viņa vienkārši atsakās tam ticēt. A ko man darīt? Nu netic, netic - viņas darīšana, cenšos sarunu novirzīt citos tematos un lietu aizmirst. Izdodas. Nomazgājam traukus un dodamies pie miera.

Gara diena darbā un mājās pārrodos tikai ap pusnakti. Sēžu virtuvē pie tostera un gaidu izlecam no tostera karsto tostu pusnakts snakam, kad ieveļas Sanita (atceries stāstu - kā tu pasaki kādam, ka esi gejs?) ar tukšu ūdens glāzi rokās. Kā iet, labi, ko pati labu sadarīji, utt. Viņa uzpilda glāzi un jau dodoties atpakaļ uz gultu, piepauzē durvju starpā un izmet - viņai beidzot noklikšķēja. Es - kas? Viņa - Sū no rīta man piebiedrojās brokastīs un mums bija saruna par tevi. Ilgi gāja, bet tu skaidri varēji redzēt kā viņai tie zobratiņi griežas līdz notika TAS klikšķis, kad viņa saprata, ka tas nav joks. Nezinu vai pats pamanīji, bet man iekšēji šķiet viņai bija āķis uz tevi (jau teicu, ka visiem mājās bija tāda nojausma) un tas laikam neļāva paskatīties uz lietām normāli. Tu esot viņas pirmais gej-draugs. Un viņa jau plāno iet pa geju klubiem ar tevi, jautāt tavu viedokli iepērkoties un netīrās tenkas apspriest.

Niceeee (nēēēē), tieši tas, ko man vajadzēja, nospriežu. Dodos gulēt ar cerību, ka nekas no tā visa tomēr nepiepildīsies.

Diena seko otrai un, būdams super aizņemts, redzu Sū vien retos pārskrējienos starp durvīm, virtuvi, vannas istabu vai manu istabu. Un arī tais gadījumos - pieklājība abu pusē - nu kā jau brīžos, kad jūti - tas lielais rozā zilonis ir tepat blakus, bet mēs izliekamies to neredzam. ...līdz vakardienai, kad viņa mani noķēra gatavojot vakariņas.

Lieki piebilst, ka pirms visa šī notikuma mēs īpaši neesam dalījušies intīmos vai "apkaunojošos" notikumos. Man pašam šķiet ir lietas, kurām tu pielaid klāt, bet daudzas ir tāds, nu kuras nav jāapspriež - tikai un vienīgi tavai un citu iesaistīto zināšanai (nu un arī savā kladē, bet tas jau neskaitās). ...līdz šim. Lai arī es centos turēt savu rezervēto attieksmi, viņas aizsargmūris bija nolaists zemes līmenī. Pusstundas laikā es dabūju dzirdēt par pliķēšanu pa puišu pakaļām bāros, blenšanu uz smukiem veikalu darbiniekiem, iepērkoties un to, kas viņai puišos patīk visvairāk - jeb citiem vārdiem sakot - viņas acīs es biju tas, kuram to vien vajag kā dzirdēt to cik tomēr daudz viņa ir "piedzīvojusi". Pa vidu tam negribīgi dabūju piekrist doties iečekot vietējos geju bārus/klubus, kuros noteikti būs super forši un kā viņa varētu censties izlikties par lesbieti... Nemaz nesāc - tieši tā. Arī es sapratu - uz mani skatās TV stereotipu barota meitene, kurai es esmu pirmais gejs-draugs.

...un es jau cerēju, ka izstāstot par geju būšanu viss beigsies. Yes, sure. Tagad man jāatrod veids kā nesāpīgi likt viņai saprast, ka neesmu es stereotipisks gejs, mani neinteresē meiteņu iepirkšanās vai padomu došana par to, kas izskatās labāk. Viņas seksuālie notikumi man ir pie vienas vietas un noteikti neesmu gatavs dalīties savos piedzīvojumos ar viņu, nemaz nerunājot par domu iet un tagad censties piesegt viņas izlikšanos geju bāros. Tik ļoti tagad saprotu Tyler...

...diez vai ir kāds veids kā likt viņai saprast šo vienkāršo patiesību neesot rupjam un nesašķaidot viņas ideju par jauniegūto pirmo gej-draugu, tai pat laikā saglabājot perfekto draudzeni iedzeršanai (nekad nevajag mudināt uz glāzi sidra vai vīna)?