Saruna ar puisi aiz antresola



Ideja un jautājumi tie paši arī doma tā pati – iepazīstināt ar tiem, kuri neklusē. Laiks pienācis iepazīstināt ar puisi, kas savas stāstu klades tur antresolā. …un ja retie ieraxti nav likuši viņu iebūkmārkot līdz šim, ceru, ka šīs atbildes liks to izdarīt.

- Kāda puiša noslēpumu antresols - kāpēc šāda izvēle nosaukumam? 



Bloga radīšanas sākums ir teju vienāds ar sociālo projektu skapis.eu atvēršanu. Drīzāk varētu uzskatīt, ka šīs lapas nosaukums iedvesmoja uz sava bloga veidošanu, to nosaucot par antresolu, kas ir savā sūtībā, kaut kas augstāks par skapi. Paša nosaukuma izvēli pamatoju bloga ierakstā. Vārds „antresols” tikai man nozīmē īpašu pasauli, kuru virzīja iedomāta veiksme, panākumi, vara un arīdzan noslēpumi.  Tas bija bērnības mītu un sapņu skapis. Tajā arī tika slēptas burtnīcas ar pierakstiem pašam par sevi. Grūti tās nosaukt par dienasgrāmatām, drīzāk tādu emociju uzplaiksnījumu aprakstiem.  Brīžiem šķiet, ka mana pasaule ir gluži kā tas „ antresols” agrajā bērnībā. Tagad tie ir stāsti, kurus ļauts uzzināt citiem. Vai tie ir patiesi? Mums katram ir tiesības ticēt, kā arī neticēt. Izvēli atstāšu katra paša ziņā. 

- Vai tiešām Windauboy taisnība cenšoties iegalvot visiem, ka tas ir kā iesmējies par Paslēpts Zem Matrača - kāda puiša neta ieraxtu kladi?

Windauboy apgalvojumiem uzticēties ir tikpat absurdi, kā domāt, ka Lembergs būtu lielisks premjers. Šim puisim ir lieliskas spējas vākt tenkas, tās drusku uzpušķot, kā arī izdomāt jautrus stāstus par cilvēkiem un īpaši gejiem, tad tos pārstāstīt kā lielas sensācijas.  Tā kā šāds apgalvojums, ka tas ir kā iesmējies par Paslēpts Zem Matrača, ir pilnīgs viņa fantāzijas auglis.


- Ieraxtu tev nav daudz, bet esošie izrādījušies pietiekami, lai tevi atšķirtu no pārējiem (esošiem) blogeriem un iebīdītu pašam savā stūrītī tai mazajā smilšu kastē, kurā sēžam. Kas tev kalpo par iedvesmu ieraxtiem?

Ierakstus tiešām var saskaitīt uz rokas pirkstiem. Diemžēl darba dienas ir tik intensīvas, ka neatliek spēka jautriem stāstiem par dzīvi, turklāt būt pesimistiskam nav man stils. Protams, ir gandarījums, ka pat īpaši nepiepūloties esmu ieguvis atzinību, tomēr domāju, ka ir pārāk agri celt slavas aleju un runāt par panākumiem. Tiesa pa šo laiku blogā ir ielūkojušies gandrīz 1200 apmeklētāji, labākais dienas apmeklējums ir 66 lasītāji. Skaitļi nav lieli, tomēr ņemot vēra mazo ierakstu skaitu - tikai astoņi, gribas to lietu turpināt un rakstīt vairāk. Tiesa, laiks skrien un nu jau vairāk kā trīs mēnešus klusēju. Cerams, ka pēc kāda laika patīkami pārsteigšu. Mērķis ir reizi nedēļā vismaz veidot kādu aprakstu.

Man nepatīk aprakstīt savas ikdienas gaitas, lai spētu saglabāt savas identitātes noslēpumainību. Taču parasti izmantoju kādus spilgtus notikumus, kas arī kalpo par stāstu iedvesmas avotiem. Tāpat acis ir plaši atvērtas, vēroju, kas notiek apkārt, sekoju līdzi politikai, ekonomikai.

- Kāds bija iemesls uzsākt blogošanu?

Bija sajūta, ka ir ko teikt. Šāda sajūta ir arvien biežāk. Kādreiz sev teicu, ka neko nerakstīšu, kamēr nebūs pietiekama dzīves pieredze, lai kādam spētu, ko pateikt. Šķiet tāds brīdis ir pienācis - man ir ko stāstīt. Vai tas ir interesanti, tas jāvērtē tiem, kas lasa. Nerakstu ar domu, ka tagad pulcēšu simtiem vai tūkstošiem lasītāju. Ja kāds vai kāda gūst emocijas no sarakstīta stāsta, esmu gandarīts, ka pūles nav bijušas veltas, ka sarakstītais ir kaut kas vairāk kā tikai burti.

- Ko tev nozīmē būt gejam?

Man gribas atbildēt ar pretjautājumu. Kā Tev šķiet, ko zebra atbildētu, ja viņai jautātu: Ko Tev nozīmē būt zebrai? Homoseksualitāte ir viens no seksualitātes paveidiem, tādēļ ir diezgan nenozīmīgi vērtēt šādā aspektā. Tikpat labi es varētu arī stāstīt, ko man nozīmē būt cilvēkam? Šeit prasās filozofiski spriedelējumi par tēmu, cik ir svarīgi vai nesvarīgi būt tam, kas esi. Protams, tādā vispārinātā nozīmē atbildot - tas nozīmē divtik sarežģītu dzīvi, laipojot starp taisnību un meliem, teātri, izlikšanos un patību. Tas nebūt nav vienkārši. Man brīžos ir patiesa brīvības izjūta. Līdzīgi mana vecuma jaunekļi mij gredzenus, ražo bērnus un krīt panikā par tēmu, kā to visu uzturēt. Mana ģimene ir mans bizness.  

- Vai, tavuprāt, sexam mūsdienās tiek piešķirta pārlieku liela nozīme ?

Vai esi drošs, ka nesenā pagātnē seksam bija mazāka nozīme? Sekss kā fizioloģiska un morāla kaislība ir bijusi nozīmīga visos laikos. Senā Grieķija un olimpiskās spēļu pirmsākumi ir viens liels seksisms, orģijas un miesas baudkāre. Vai spēj iedomāties kaut kādas sacensības Skonto stadionā, kur ir pilnas tribīnes tikai ar večiem un pašā stadionā notiek dažāda veida sporta sacensības, kurās piedalās tikai kaili vīrieši? Es nespēju! Manuprāt, tas nozīmē, ka seksam mūsdienas ir ļoti maza nozīme. Sekss ir kļuvis par vientulības apzīmējumu. Ātrais sekss ir vientulības zīmogs. Tagad ir sekss ar datoru, telefonu utml. Bieži pieskārieni tiek uzskatīti par kaut ko apkaunojošu. Cilvēki baidās apskauties. Ir bailes, teiktu pat fobija no tuvības. Fobija no attiecībām un no atbildības. Porno industrijas uzplaukums ir tikai vientulības sekas.

- Cik liela loma sexam ir tava paša dzīvē?

Tev ir bijis gadījums, ka secini, ka esi aizmirsis, ka Tev vajag seksu? Vajag kā fizioloģisku vajadzību? Man ir tā bijis. Tad uzsvērt seksa nozīmību būtu sevi parādīt, kā vienu no tiem vientuļniekiem, kas nespēj veidot attiecības. Man sekss nozīmē būt gaidītam mājās.










un pārējās sešas sērijas (žēl par tiem, kas nesaprot krieviski)







4 komentāri:

  1. Ārkārtīgi grūti noformulēt viedokli, ko par to domāt. Salīdzinājumi savdabīgi, ir par ko aizdomāties. Viņš varēja biežāk rakstīt.
    Patika uzbrauciens vienam personāžam. Xi xi

    AtbildētDzēst
  2. Laikam jau manas savāktās tenkas un jautrie stāstiņi kādam ir tik ļoti patikuši, ka nekādīgi neizdodas par Windauboy aizmirst. Es jau cik ilgi neko savā blogā neko nerakstu, arī blogspotā blogs vairs nav pieejams, bet redz kādam vēl gribas mani pieminēt. Paldies par reklāmu!
    P.S. Ar Windauboy būs iespēja iepazīties 4dien, 13.10. Goldenbārā, kad 19:00 sāksies Baltijā vienīgā LGBT jauniešiem domātā e-žurnāla "Skapis" atvēršanas burziņš. Mani varēs atpazīt pēc varavīksnes pulksteņa uz rokas!
    P.S. Protams, ja vien kāds būs tik drosmīgs, nevis kā vienmēr slēpsies zem matračā, antresolā vai zem nika "Anonīms" :-P

    AtbildētDzēst
  3. HA HA
    Laikam ir trāpīts kādam tieši acī :D

    AtbildētDzēst
  4. heh! pagaidām interesantākā "intervija", ko esmu lasijis! :)

    AtbildētDzēst