Skūpsts

Kad biju jaunāks, ilgi nevarēju īsti izprast to lielo skūpstīšanās nozīmi. Laikam jau lieki piebilst, ka jaunāks būdams biju diezgan kautrīgs, kā rezultātā diezgan vēlu atklāju to seksuālo tuvības burvību, kad tavas lūpas pieskaras viņējām un mēles galiņi uzsāk to spēli, kas visā ķermenī izraisa tās jaukās sajūtas, kuru dēļ mēs skūpstāmies.

Īsti vairs negribas atcerēties savu pirmo skūpstu vai tos skūpstus, kas izniekoti ar meitenēm, sevi un viņas mānot - nu būsim godīgi (domāju, ka arī tu piekritīsi, ja tev bijusi līdzīga pieredze) - ir krietni savādākas izjūtas, kad tu skūpsti kādu, kuru tiešām seksuāli iekāro. Arī par pirmo puišu skūpstu es teiktu, ka tas bija vairāk tāds - jaunas teritorijas izpētes pasākums, kas kalpoja par pamatu vēlākiem atklājumiem baudai, ko tagad gribu vairāk un vairāk. Tur ir kaut kas interesants (nē, īstenībā es pat teiktu - fucking sexy) tai divu lūpu un mēļu spēlē.

Nu jau vairs neatceros, kurš to teicis, bet ir viens teiciens, kas man iesēdies atmiņā saistībā ar skūpstīšanos un tas savā vienkāršībā pat ir pierādījis savu patiesību atkal un atkal: "Pietiek ar vienu skūpstu, lai tu noskaidrotu vai partneris tev ir interesants." Vienas nakts romāns un tie skūpsti ir pilnīgi savādāki, kā tie skūpsti kad tu skūpsties ar pusi, kurš ir kas vairāk. Vienas nakts romānam skūpsti nespēlē tik nozīmīgu lomu kā attiecībās un tu vari pieciest to īpašo sajūtu iztrūkumu, ja saņem baudu no citurienes, pareizi?

Skūpstus, ko esmu izbaudījis līdz šim visvairāk parasti iespaidojusi "īstā ķīmija" un noskaņa ar partneri: attiecīgs laiks, vieta un iekāre, kad tu aizver acis un lēnām, palēnām iesilsti, visam ķermenim beidzot atslābstot pēc tā sasprindzinājuma, kas parasti rodas, kad esi ar puisi, kas šķiet interesants un gribi viņu noskūpstīt...

Bet tad, kad man kāds pajautā - ko tad īsti nozīmē - prast labi skūpstīties, man godīgi sakot, ir jāatzīstas - es nezinu. Neprotu atkost to ideju. Dažreiz es pat pieļauju domu, ka īstenībā nav tāda kategorija: labi skūstītāji vai slikti, visu noteiks apkārtējie vai kādi īpašie faktori tev apkārt vai pašam galvā.

Bet viena lieta, ko es skaidri zinu - es neskūpstos pēc viena vai otra scenārija, labāk vai sliktāk (nu ņemot par piemēru tos skūpstus, kurus es gribu, nevis kā dažreiz sanāk - vienkārši atbildu savas sasodītās pieklājības pēc, necilam vienas nakts romānam), ātrāk vai lēnāk, baudpilnāk vai seklāk. Es skūpstos tā kā man šķiet pieņemami attiecīgā brīdī. ...vienkārši ļaujos viņa lūpām vai atkal pakļauju viņa lūpas un mēli.

Bet vai tas mani padara par labu skūpstītāju?