- Ir tikai uz rokas pirkstiem saskaitāmi pašmāju blogeri, kas raxta daudz maz regulāri. Tu aktīvi esi sākusi blogot pēdējā pusgadā, kas ir tas, kas tevi motivēja atsākt rakstīt un darīt to regulārāk?
- Ir teiciens par labajām meitenēm, kas nokļūst debesīs un sliktajām, kas nokļūst kur grib. Varbūt esmu ieguvis nepareizu priekšstatu, bet šķiet, tev īsti negribas nokļūt debesīs, pareizi?
Debesis man nevajag, tās man ir blakus. Negribētu sevi saukt par slikto meiteni, taču manī mājo kaut kas tāds, kas man nemaz neļautu šķērsot debess slieksni. Un patiesībā, man gribētos sevi saukt par pietiekami skarbu un pašpietiekamu sievieti, kas var nokļūt jebkur uz pasaules vai ārpus tās, viss atkarīgs no vēlmju stipruma, ne tā?
- Ko tev nozīmē būt lesbietei un vai uzskati to par zīmogu?
Fakts, ka guļu ar sievieti, mīlu sievieti un būtu gatava uz visu savas sievietes dēļ, uzliek sava veida zīmogu, taču tas vairāk ir apziņas līmenī, ne tīri fiziski. Manas apziņas līmenī.
Es esmu lesbiete, to apzinos, bet ar šo domu dažkārt nespēju sadzīvot. Man nepatīk, kādu iespaidu bieži vien atstāj citas sievietes – lesbietes par lesbietēm kopumā, līdz ar to, mēdzu izvairīties no vārda „lesbiete” lietošanas un attiecināšanas uz sevi. Iespējams, daudzas lesbietes šo izlasot apvainotos un sāktu sevi aizstāvēt un atrunāties ar to, ka katra ir savādāka, personības un vadītas sava aicinājuma, gaumes un citu faktoru dēļ. Taču es vairāk gribu norādīt par lesbiešu ārējo tēlu kā tādu, kāds tiek raidīts sabiedrības virzienā. Un stāsts nav tikai par vizuālo tēlu, bet par attieksmi vienai pret otru, viedokļiem un nepieciešamībām. Es acīmredzot ārkārtīgi ļoti novērtēju gudras sievietes, kuras diemžēl savā dzīvē neesmu sastapusi daudz starp man līdzīgi orientētām.
- Cik daudz tavas domas un novērojumus, ko ieraxti blogā iespaido apkārt notiekošās vēsmas LGBT frontē un saistītie politiskie notikumi pasaulē? Vai tiem vispār piešķir nozīmi savā skatā, jebšu atstāj garāmgājēja pozīcijā un nepievērs uzmanību?
Lielākā daļu manas domas un emocijas, kuras ierakstu blogā, rodas manis pašas galvā, taču vienmēr ir kādi notikumi, viedokļi, kuri neļauj klusēt. Lasu un interesējos par aktualitātēm saistībā ar LGBT, lasu dažādus viedokļus, taču necenšos darīt lietas labā neko paliekošu, un bloga ieraksts tomēr nav nekas tāds, kas spētu izmainīt pasaules viedokli par kādu attiecīgu tēmu, līdz ar to, manī nav pārliecības, ka ar savu viedokli par kādu aktualitāti nesu kādu svarīgu vēsti pasaulei. Es atzīstu sev, kādam, kurš seko līdzi maniem ierakstiem un pie tā arī pagaidām pieturos. Lai darītu lielas lietas, manuprāt, tomēr ir jābūt lielai drosmei, kuras man dažkārt ir par maz, vismaz LGBT saistībā noteikti.
- Nu jau vairs nav noslēpums, ka sex ir nozīmīga ikdienas sastāvdaļa mūsdienu sabiedrībā un arī tavi ieraxti ir krietni sexuāli. Kā tu raxturotu savas attiecības ar sexu?
Seksa ideja kā tāda sabiedrībā ir noniecināta līdz pēdējam, padarot seksu par fizisku nepieciešamību apmierināšanu, neskatoties uz to, kas ir otra iesaistītā persona. Nevar noliegt seksa kā fiziskas nepieciešamības svarīgumu, taču tiek aizmirstas emocijas, kurām, manuprāt, būtu jābūt seksā. Emocijām iesaistīto personu starpā. Iespējams, emocijas, kuras uzskatu par nepieciešamām seksā, attur mani arī no threesome idejas apsvēršanas un mazohistiskām rotaļām.
Es seksam piešķiru lielu nozīmi. Taču tas absolūti nenozīmē, ka es 24/7 domāju tikai par seksu un kniebjos ar jebkuru dāmu, kura ir uz to spējīga. Pavisam nē. Man sekss ir mirklis, kurš saglabā kaut kādu skaistu emociju starp mani un sievieti, emociju, kurai nav iedodams raksturojums, taču, kura ir atpazīstama jau pirmajā mirklī, kad sajusta. Sekss ir emocijas, neizteikti vārdi, ķermeniski čuksti.
(ne tik daudz dziesma, kā emocija)
(šī sieviete ne vien lieliski dzied, bet izstaro arī savādu maģiju un maģijai ir nozīme vienmēr)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru