Jā, pie vainas esi tu, "mans krēpjainais lauva" ( :D ).
Tu uzņēmies būt namatēvs, es viesis. Manai vizītei vajadzēja būt par kopīgi lolotās idejas realizēšanas brīdi, bet izrādās - ideja mūs apspēlēja un atbilžu vietā radās tikai vairāk jautājumu. Kas īsti notika? Kurš kuru izprovocēja? Vai kas notiks tālāk?
Būs tikai godīgi, ja atzīšos, tavs "nejauši atkailinātais puncis" un skaidri saredzamie calvini visu vakaru bija kā jautājums pakausī - vai tas ir kā pamudinājums uz ko vairāk? Nē, tu neesi resns, pat ne tuvu, varbūt vienkārši - izaudzis no savām drēbēm pārāk ātri? :P Labi, lai nu kā, tas bija krietni spēcīgs uzmanības novērsējs sarunai, ko abi centāmies uzturēt. Varbūt pie vainas vīns, kura krājumus mums bija nolemts tev patukšot? Vai varbūt tomēr intervijas jautājumi? ...un tu pat nebiji atlaidis savas krēpes, kas piesaistīja manu uzmanību mēnešus iepriekš. Piesaistīja uzmanību, bet tas arī viss. Todien mums bija misija, kuru tiešām gribēju realizēt un kuras dēļ biju tur - pie tevis uz dīvāna viesistabā, iepretim diktafonam.
Varbūt tās bija pēdējās lāses no konjaka, kuru noteikti bija nepieciešams iznīcināt, kad nākošās dienas agrajās stundās sapratām - jāmet miers tai sarunai - neveicas un būs pamatīgi jāpiestrādā pie revidēšanas, ja nolemsim kādam tomēr atrādīt. Jup, šķiet, ka varbūt tas bija par iemeslu pārvarēt to nelielo dusmu, kas man radās. Aha, dusmu par daļu tavu uzskatu, kas šķita tik nepieņemami - vai varbūt vienkārši pilnīgi savādāki kā manējie un tāpēc citādāki? Nu tiešām nezinu. Bet zinu es vienu - tas konjaks noteikti bija par iemeslu saņemt drosmi un iedot buču uz vaiga, kad minēji par nesen pagājušo dzimšanas dienu, par kuru nezināju. Tikai attinot filmu sev galvā, dienas vēlāk, uzdūros tevis teiktajam, ka pats pastiepi galvu tuvāk, kad liecos pie vaiga, lai sabučotu. Vai varbūt pie vainas īstenībā bija tava nekaunība dot par to atzīmi. Cik tur bija - 5 vai 6? Katrā gadījumā - tas bija daudz par zemu manam godam un slavai un vienkārši nācās parādīt uz ko esmu spējīgs!
Bet varbūt visam jautājumu kalnam pie īstās vainas bija tā kaislīgā skūpstīšanās, kas sekoja pirmajam "īstajam" skūpstam? Vai tava baudpilnā elsošana, agri nākošajā rītā, manai mēlei kārdinot tavu muguru, krūšu galiņus un citas erogēnās zonas, kuras ar tādu entuziasmu centies atrast arī man. ...bez lieliem panākumiem. :D Nu neticas, ka sex varētu būt visam pie vainas. Sviedri un elsošana labsajūtā parasti norāda uz krietnu kaisles un baudas klātbūtni, tāpēc spriežu, ka tur nekādai vainai nevajadzētu būt.
Bet varbūt tomēr visam pie vainas bija vienkārši tās matu šķipsnas, kuras nepārtraukti krita tev acīs, kad centies mani noskūpstīt, guļot uz manis vai esot noliecies pār mani vannā? Tik mīlīgas krēpes...
Lai nu kurš no variantiem, man skaidrs ir tikai viens - es izbaudīju laiku ar tevi. Jā, es izbaudīju tevi, tavus pieskārienus, skūpstus un klātbūtni. Viss šķita tik savādāks iepriekš pieredzētajam, jo... ...šķiet - bija abpusējs.
Esmu apjucis un nezinu ko teikt, ko darīt, un kā rīkoties, jo zinu - esam 2 pasaules atšķirti, katrs ar savu ikdienu, plāniem, sapņiem un skatu uz dzīvi. Es negribu spēlēt spēles vai izlikties, ka neesmu ieinteresēts. Es esmu. Pat ļoti. Tai pat laikā, es apzinos savu lāstu, ka pievelku tos, kuri ir ar +1 bagāžu - tavu "zīli rokā" kā pats to nosauci. Un man šķiet ir tikai godīgi, ja necentīšos meklēt spriedumu tavā vietā. Tā ir tava zīle rokā, bet es esmu tikai tas mednis kokā. Krietni garš un kašķīgs mednis, bet tik un tā - mednis kokā.
Es pat nezinu ko es tev varu piedāvāt? ...es negribu un neprotu dalīties.
P.S. Ja nekas cits - mana "zīle rokā" ir mana apziņa, ka esmu to visu pateicis un nekad nebūs jāmokās domās - kā viss būtu noticis, ja es to nebūtu noklusējis. Man beidzot vajadzēja ko darīt, nevis vienkārši atstāt visu pašplūsmā un turpināt dienu no dienas ar cerību, kas palēnām izšķīst tukšo dienu starpā...
Mana lielākā problēma laikam ir tajā, ka nespēju atšķirt vienas nakts romānu no kā vairāk.
AtbildētDzēstTai pat laikā, šķiet, esmu nonācis pie atziņas - kāda velna pēc par to uztraukties un sevi ierobežot - vai labāk nav dzīvot katru reizi ar pilnu atdevi tā it kā tā būtu tā īstā? ...varbūt kādu dienu tā būs.