Ļoti cerams, ka īslaicīgi, bet ikdiena ir ikdiena un nevienu nepiespiedīsi strādāt ātrāk, ja viņš pats to nevēlas. Iesaiņojums var būt jauns, aplīmēts ar uzlīmēm privāts un moderns, tu vari gaidīt savu laiku pieņemamajās telpās ar ādas dīvāniem un svaigi maltu kafiju, un personāls klusu pārvietojas no vienas neleiblotas telpas uz otru, bet cilvēki zem tā ir tie paši vecie, kuriem tu esi tikai kārtējais numurs uz slimības vēstures lapiņas. ...minūtes tikšķ un meklēdams labāko pozu, lai iesēstos sev pieņemamāk (mazsāpīgāk), tu nedaudz nervozi gaidi kārtējā intervāla beigas, lai norītu nākošo devu pretsāpju tablešu.
Un tai laikā, kad visas durvis beidzot aizveras un tu esi palicis tikai ar sevi, tā vien gribās kā aizmigt un pamosties bez šīm atmiņām. Tu izslēdz radio, kas, šķiet, kļuvis pārāk agresīvs, aizver datoru un noslēdz skaņu telefonam, ļaujot klusumā brīnumaini jaukajai saulei bučot tavu kailo muguru un dupsi maigā siltumā ar vāju cerību, ka tam visam vajadzētu beigsies jau drīz.
Everything will be okay in the end. If it's not okay it's not the end!
P.S. ...un vienkārši ignorējot visus tos, kuri saka, ka vaina ir faktā par pārāk daudz sexa vai pārāk daudz spēcīga sexa, pagriežos uz otriem sāniem un atkal aizveru acis, ļaujoties saulei. Laba sexa nekad nav par daudz.
Veseļojies!
AtbildētDzēstKo lai saka... Gadās arī tā un laiks ir pavērtēt visu no miera pozīcijām... :)
AtbildētDzēstKatrā gadījumā - veseļojies un lai Tavā blogā ieskanas pavisam pavasarīgas rindas un noskaņas...!!!
Veseljojies!
AtbildētDzēstViss būs labi! Būsi vesels, bet tagad Tev toties ir dota iespēja pārdomāt savu dzīvi, vēlāk kaut ko mainīt! Veseļojies un turpini blogot, tā sniedzot gandarījumu sev un emocijas citiem... ;)
AtbildētDzēstLiels paldies par labajiem novēlējumiem te un epastā. Dažreiz sāk šķist, ka man te ir izveidojusies paralēlā ģimene, kurai noteikti var izstāstīt savu sāpi, ja tāda ir vai izdarīto stulbību un piedzīvoto smiekliņu, un arī paklausīties gudrībā. Paldies. Ohh, tas ir vārds, kuru pēdējās dienās sanācis lietot tik neproporcionāli daudz, jo saproti - esi nenovēršami atkarīgs no citu palīdzības. dīvaina sajūta šķietami pašpietiekamajam puikam... Lai nu kā, ceru, ka arī tev ir kāds, kuram grūtā brīdī izstāstīt savu sāpi.
AtbildētDzēstJup, sarkanā gaisma pamatīga un laikam jau esmu pelnījis ar nedaudz. Nedaudz. Tai pat laikā nedomāju, ka esmu tā noziedzies, ka nu visa dzīve jāpārdomā būtu. Ir lietas, kur esmu dziļā dirsā un tur vajag vienkārši padomāt, ko esmu sadarījis nepareizi, bet vispārīgi runājot - ir ok. Un būs vēl labāk. Noteikti. Noteikti. ...pozitīvā domāšana. ;)