Es gaidu...



Svētdienas vakars. Costa. Pārsteidzoši piebāzta. Nu apnika man staigāt apkārt gaidot. Tagad sēžu pašā dziļumā un lēnām sūcu savu piparmētru tēju. Gandrīz blakus aziātu tūristu bariņš siltumā spēlējas ar fotoaparātu un (man nezināmu iemeslu dēļ) sarunājas savā starpā lauzītā angļu valodā: Es iet kafija vēl (kas tiek pavadīts ar žestiem uz letes pusi). Nē, mans kafija daudz gulēt slikti, atbild otrs. ...utt. Pie galdiņa tālāk no manis kāds bomzim līdzīgs oknka izkārtojis sev apkārt lapas ar matemātiskiem aprēķiniem un nospriedis, ka laikam jāpārvelk džemperi, ko vazā sev līdzi saburzītā iepirkumu maisiņā. Pāris pārīši mīlinās priekšplānā. ...un nu jā, arī es, te aizmugurē ar savu tēju.




Ko es te vispār daru? Pareizi - es gaidu savu deitu, kurš bija pietiekami prātīgs, lai attextotu, ka kavēsies 10 minūtes. Tas bija 10 minūtes atpakaļ. Jup, sev nezināmu iemeslu dēļ, uzaicināju viņu iedzert tēju. Nezinu, kas man uznāca. Laikam jau X-mas galvā kasās. Es neeju uz deitiem! Vēl jo vairāk uz "aklajiem". ...bet te nu es esmu un gaidu. Laikam jau bilžu, ko redzēju dēļ. Vai varbūt to čatu dēļ? Droši jau, ka iedomas bija tās noteicošas. Mēs visi vazājamies kā stulbi suņi mēnesgaismā to cerību/iedomu dēļ.

Varbūt iet prom? Tā vienkārši - piecelties un doties ārā. ...bet ja nu es uzskrienu viņam virsū tieši pie durvīm. Tas būtu extra stulbi. Nu ir jau tikai 5 extra minūtes par vēlu un mana tēja ar vēl nav īsti atdzisusi - tātad dzerama. Diez cik ilgi te ir atvērts? Varbūt viņi paši mani izdzen un tad nebūs jāmocas atrunās - izmeta.

Eh, nu beidz ar acīm vaktēt durvis. Nožēlojami. Labāk velc to trubu ārā un raxti piezīmes.

Cik ilgi ir pieklājīgi gaidīt? 10-15-20 minūtes? Viņš nav apčekojis pēdējās WhatsApp, ko sūtīju 10 min atpakaļ. Vai būtu jāizdara secinājumi? Ja tēja izbeigsies, ilgāk negaidu: čali tev nedaudz zem puses palicis.

Damn. Atnāca... Jeb pareizāk sakot - ieskrēja. Slapjš. Atvainodamies. Pilnīgi savādāks, kā biju iedomājies. Līdzīgs bildēm, bet savādāks visā pārējā. Damn. Esi bijis situācijā, kad ar pirmajiem skatiem saproti - nu nekas tur nesanāks? Bet es esmu te, viņš nupat ir atnācis un laikam būs saruna par laiku...

Kāds mani tur augšā laikam sadzirdēja, jo kur gadījās, kur ne - Costas meitene uzrodas arī pie mūsu galdiņa: diemžēl, mēs slēdzam ciet pēc piecām minūtēm. Aleluja. Iespējams mans vakars tomēr nebūs bezcerīgs.

...un tad tu vēl jautā kāpēc es neeju uz aklajiem randiņiem!


6 komentāri:

  1. Ha ha :D Tik labi māki uzrakstīt! :) Es arī jau kādu diezgan pailgu laiku neesmu vairs gājis uz deitiem, par laimi :) Bet gaidīt vai nē man ir atkarīgs no garastāvokļa un arī mazliet no tā kas gaidāms, vai nu uzgaidu 10 min vai arī kad man apnīk, aizeju, pats/pati vainīga, ka kavē :D Vai arī sagaidu, un ja nepatīk tas ko redzu, tad sorry, nokavēji, viss beidzies :D Ok, citreiz, kad tas ir tā vērts, esmu ar mieru gaidīt, kam negadās nokavēt :P

    AtbildētDzēst
  2. Tu tiešām spēj pateikt, ka nekas nesanāks tikai paskatoties uz cilvēku? Pat pirms viņš ir atvēris muti un sācis runāt?
    Pirms gadien 4, arī man bija aklais randiņš. Tiesa, atšķirībā no tava gadījuma man nebija viņa bildes. Es absolūti nezināju, kā viņš izskatās. Piekritu satikties, tikai aiz ziņkāres. Līdzīgi kā tu, arī es padomāju, ka nekas nesanāks. Ne tāpēc, ka viņš nebūtu simpātisks. Varētu teikt, ka nebija manā gaumē. Dīvainākais ir tas, ka viņš ir par mani gandrīz 5 gadus jaunāks. Un dīvainākas lietas sākās pēc pirmā randiņa - viņš sāka mani pārsteigt. Katru dienu bija kaut kas jauns. Un ar laiku, sapratu, ka nav neviena skaistāka par viņu. Viņš ir vienīgais, ko es vēlos redzēt pēdējo vakarā un pirmo no rīta. Vairs nekad neesmu izdarijis pārsteidzīgus secinājumus par cilvēkiem...

    AtbildētDzēst
  3. yup, atzīstu - spriežu par grāmatu no vāka. Tai pat laikā esmu krietni pārliecinājies, ka nav vērts sevi mierināt un dot liekas cerības attiecībā uz cilvēkiem, ja pirmā sajūta nav pareiza - "pacieties, nu varbūt ar laiku tur kas mainīsies" Nemainās un nemainīsies, tu vienkārši sevi māni.Būtu to pašu laiku veltījis sev un būtu vairāk prieka. :P

    AtbildētDzēst
  4. katrs secina un spriež pēc cilvēkiem pēc savas sistēmas, pēc tā, kas viņam svarīgs.. un galu galā, vai pats maz vēlās iedziļināties un papētīt :)reizēm patiešām skaidrs uzreiz, reizēm pirmais iespaids maldīgs :)
    u.

    AtbildētDzēst
  5. Tamdēļ jau arī jautāju par to, vai tiešām ir tik vienkārši spriest tikai pēc izskata. Es arī kādreiz tā darīju, bet tad mani pārliecināja par pretējo. Un neesmu ne mirkli nožēlojis, ka padevos viņa pārsteigumiem un uzstājībai. :)

    AtbildētDzēst
  6. ...tai pat laikā - kāpēc neparādīt sevi labi jau pirmajā piegājienā? Kāpēc būtu jādod otras iespējas tādā vienkāršā lietā kā iespaida radīšana? Esi, kas tu esi un negaidi uz otrām iespējām - laikam tāds ir mans moto. ...vai vienkārši man vēl neviens nav pierādījis pretējo.

    AtbildētDzēst