Definē KO? un KUR?

Vai iespējams, ka dziļi sevī es tomēr gribu būt viens? Nē, ne kā viens dziļi kaut kur mežā un prom no sabiedrības, bet gan - viens sabiedrībā? Vai varbūt es vienkārši atkal un atkal skrienu ar pieri sienā, cerot, ka tā atvērsies kā durvis?

Līdz Z-svētku depresijai vēl kāds laiks atlicis. Esmu atbīdījis domas par darba meklēšanu līdz nākošam gadam un tā rezultātā ieguvis daudz vairāk laika sev. Un kā jau brīžos, kad tev ir laiks sev, atskārsti - smadzenes ir devušās pašgaitā un tu tikai piefiksē, ka doma seko domai un sāk parādīties spriedumi un secinājumi. Arī par to viena būšanu.



Atceries minēju igauni, kas krāc. Tā nu sanāca, ka atrados viņam blakus gultā nakts laikā. Krāc kā... nu nezinu kas. Silts un mīksts, bet krāc. Nekad nav sanācis gulēt kopā ar kādu krāconi. Teiksi jaunas izjūtas! Hmmm, jā, patiešām jaunas. Bet tā krākšana nav tas trakākais. Šķiet trakākais ir, ka viņš ir mani pielaidis sev tuvāk kā man gribētos. Ta ta nu problēma, vai ne? Visu laiku gaudies, ka esi viens un beidzot, kad kāds parādās un negrib, lai esi viens, tu esi panikā un meklē iemeslus iet pa citu ceļu.

Labi, visu pie malas un ar skaidru prātu no jauna. Nesanāk. Neapzināti pirmie sarindojas visi tie iemesli kāpēc es negribu pat iet vienā virzienā ar viņu. Tā teikt - sexam pietiek, bet neko vairāk. ...tas drausmīgākais ir - atmiņā uzpeld - tā nav pirmā reize, kad kas tāds atgadās.

TVnetā pavisam nesen sanāca pāršķirstīt raxtiņu par attiecībām un to pašu kļūdu darīšanu atkal un atkal. Vienīgais, kas palicis no tā atmiņā - cilvēki, kas iekuļas vienās un tais pašās ķibelēs attiecībās gaida kaut ko, ko paši īsti nezin kas tas ir. Nav nodefinējuši, ko īsti grib un neiet (nemeklē) to. Tai vietā vienkārši ļaujas plūsmai un atkal pielīp pazīstamajam.

Dāmas un kungi - ļoti labs piemērs: Es. Visā savā godībā. ...goš, par visām godībām runājot, meklējot bildes topam, sanāca, ka jāmeklē arī Mr Gay Baltics 2011 uzvarētāja bilde. Kā izrādās, gandrīz vienīgā iespēja, kur to atrast - xxl mājaslapa. Līdz šim es pat nebiju iedomājies kā tas tur izskatījās. Taisni vai tirpas pārskrēja ripinot tās bildes un meklējot seju. ...un ja tā padomā - pasākums kā tas ir viena no nedaudzām iespējam parastiem mirstīgiem saskarties ar homo pasauli ziņās... Es tiešām nebrīnos par esošo attieksmi sabiedrībā. Sajutos kā tās pārstāvis uz to brīdi.

Bet labi, atpakaļ pie idejas: vajag skaidri definēt ko gribu un tad iet uz to. Ko es gribu? Ko es gribu? Es negribu būt viens. Tiešām? Pats gandrīz nupat atpakaļ teici, ka negribi lai citi tevi pielaiž klāt. Hmmm. Ohh, es pat varu izvērst to kā dialogu ar sevi:

- Nu kā to lai izskaidro saprotami vārdos: gribās pamosties kādam blakus. Vēlams siltam.
- Perfekti, nopērc elektrisko segu un sarullē sev blakus.
- Tiesa, bet sega tevi nevar apķert un piespiest sev klāt. Jūtot viņa sirds pukstēšanu un elpai cilājot vēderu, un nereti sajust viņa elpu sev uz kakla.
- Bet redz, kad tev ir iespēja to sajust - tu vienkārši izvairies un pasaki: visu labu, krācēj!
- Bet vai tas ir daudz prasīts, lai būtu iesaistīta tā dīvainā sajūta, kad gribās ar kādu būt kopā, nevis tikai būt kopā būšanas pēc?
- SO? Kas ģenerē šo sajūtu?
- Izskats simt punkti ietekmē to sajūtu, kad gribās būt ar kādu kopā. Sit mani ar slapju lupatu, jau visiem zināms, ka skatu grāmatu no vāka. Ja nebūs vāka, nebūs vēlmes to lasīt. Neprasi, lai definēju izskatu.
- Nu labi, izskats. Tātad labi izskatīgs mēmais puika?
- Dažreiz pat šķiet, ka būtu forši būt ar kādu, kurš nerunā. Bet tad atkal - es neprotu zīmju valodu... Un zini ko - noteikti viņam jābūt individuālim. Nu tādam, kurš zin kā pavadīt laiku viens un visu laiku negaužas apkārt diedelējot manu uzmanību. Esmu tik ilgi dzīvojis viens, ka pat nevaru īsti iedomāties dalīt visu to atlikušo brīvo laiku ārpus darba ar kādu, kurš to vien gaida kā tu pasaki, ko tagad darīsim.
- Tātad suns īsti nederēs.
- Nope. Nederēs gan. Ja nu vienīgi kā tas elektriskais Džeksones videoklipā, kurš atsēžas uzlādēties tai laikā, kad nevari viņam veltīt uzmanību. Labāk gan 2 kājas, 2 rokas. Zin kā pavadīt laiku viens, bet neiebilst kopīgi saritināties, skatoties tv. Vai iesaka kā pavadīt laiku kopā. Ir ar mieru gatavot un grib parunāt.
- Tev vajadzīgs vientuļš dzīvokļa biedrs / fuck budy ar kuru dalāt pārtiku un brīvo laiku. ...kad abi gribat.
- Nav slikta ideja. Bet dzīvokļa biedra gadījumā gultas ta ir atsevišķas.
- Tiesa. ...kamēr sapazīstaties labāk.
- Raxturs. Noteikti dzīvīgs tips. Tai pat laikā nezinu vai izturētu kādu kurš ir uzlādēts kā uzgriežamā dzels vistiņa. Nu esmu es lēns.
- Flegma.
- Laikam. Būtu forši kādu, kurš izvelk sabiedrībā. Nevis brutāli izvelk, bet nu prot pārliecināt vai "piespiest" iziet sabiedrībā. Kopā. Tāpat ar peldēšanu vai svaru zāli. Bet tai pat laikā nepamet vienu "tur ārā".
- Tev vajag auklīti, kas izved saulītē pie rociņas.
- Dies' pasarg. Noteikti ne pareizo zēnu. Pareizu tikai tais gadījumos, kad to vajag "atrādoties". Bet vienu ar tām liesmiņām acīs, kad viņam kaut kas nerātns (vai neķītrs) prātā.
- Pašpārliecinātu vai šaubīgo?
- Krietni pašpārliecinātu. Bet tā pārliecība ir vairāk uz - es to zinu, jo darīju, vai es zinu, jo centos. Es gribu kādu stipru blakus, lai arī saruna sanāk laba, kad tev ir jādomā kārtīgi, lai tai uzvarētu. ...vai vismaz cīnītos par uzvaru.
- Tas izklausās pēc labas augsnes strīdam.
- Fuck yea. Ir vajadzīgi strīdi un durvju aizciršana laiku pa laikam, lai saprastu to vērtību, kas ir apdraudēta. Tai pat laikā: izrunāšanās un izlabšana vienmēr ir tā vērta, kad saproti ka esi kļūdījies vai spēj izskaidrot kāpēc apvainojies.
- Kā ar finansēm un darbu?
- Darbs un paša finanses. Nu ir nepieciešams kaut kas, kur katrs no mums pavada laiku ārpus mājas. Un prot izmaxāt, kad tas ir nepieciešams vai ir viņa kārta. Es nodrošināšu sevi. Viņam ir jāprot to darīt par sevi.
- Goš, izklausās, ka mēs meklējam Kenu, kurš aizbēdzis no Bārbijas.
- Tikai ne BI vai . Es neprotu dalīties ar meiteni. Un negribu. Sexā esmu krietni īpašniecisks. Tās grupas un trešie ir fun, bet tie tevi nesildīs aukstos vakaros pie tv. ...un ar laiku sāk apnikt uzvešanās kā puikam.
- Ko darīsi, ja nepatiksi viņa draugiem?
- Ohh, sāpīgs temats. Ļauj man būt man un neprasi no manis to, ko es negribu vai kas man šķiet jocīgs un mēs būsim draugi. Domāju, ka esmu krietni viegli ejošs, ja man dod iespēju. Bet neceri, ka mans sarkasms un cinisms kaut kur pazudīs. Lūdzu, lūdzu, Dieviņ, iekļauj viņa īpašību saraxtā kaut nedaudz cinisma un sarkasma. Es iznīkšu, ja nevarēšu padalīties, aprunājot citus vai spriežot par notiekošo.
- Mīlīt - labu tev veiksmi! Atgādina skeletu parkā uz soliņa: waiting for the perfect one.


Njāaa... Bet vai tiešām? Diez cik daudz no tā visa es būtu gatavs iet uz kompromisiem?

KO? ir definēts, KUR? palicis neatbildēts. Kurās pļavās tādi ganās?

Esošā pieredze saka, ka puišu supermārketos nekas nesanāk - iekāpju tais pašās peļķēs atkal un atkal. Uz klubiem es neeju. Vai tiešām vienīgā iespēja būtu gaidīt līdz neskatoties ieskrienu kādam krūtīs un izleju viņa kafiju vai nu ko citu filmlīdzīgu? ...vai varbūt tiešām jāsāk nopietnāk piedomāt pie idejas par seno domu ar geju dzīvokli?