Šo ieraxtu es veicu, gribēdams piefiksēt savas izjūtas, jo gribējās ar kādu to visu izrunāt un papīrs nekad nerunā pretī stulbības, nenosoda tevi vai nepārmet tev. Toreiz (nu jau krietnu laiku atpakaļ) noglabāju to folderītī pie pārējiem, kas gaida brīdi, kad varēšu uz tiem atskatīties bez sāpīgas emociju uzjundīšanas. Vakar sapratu, esmu nobriedis un varu pastāstīt arī tev bez izpušķojumiem un slēpšanās.
Varbūt kādam no jums tas liks aizdomāties (ja kāds vēl mūsdienās mācās no citu kļūdām). Varbūt kādam tas palīdzēs saprast kaut ko no tā visa labāk, bet citam - vienkārši atkal atgādinās cik viss tomēr ir trausls. Ja ne viens ne otrs, vienkārši iegūsi ieskatu par pāris dienām no manas dzīves.
===========
Iznākdams no baseina nolēmu apčekot kā pāris "draugiem" iet. 3 īsziņas pameta manu telefonu ar aicinājumu vai kāds nav ieinteresēts satikties. Tagad un tūlīt. Viens neatbildēja, otrs esot aizņemts. Bet VIŅA īsziņa atnāca novēloti (jau esmu pieminējis viņu: puisis, kurā biju zināmi ieķēries, bet apzinoties viņa saistības ar bf, neko daudz neuzsāku; un tad visa tā sāga ar viņa pieķeršanu drāžoties apkārt un viņa noiešana pagrīdē uz 1,5 mēnesi jau lika domāt, ka būs čušs, bet cerība jau nekad nezūd - zinu, zinu - pa taisno man uz elli).
-Mmmm, tiešām gribētu. Godīgi sakot, domāju par tevi. Vai tu aizgāji pārbaudīties?
(viņa bf pieķēra viņu jo izrādījās, ka bija saķēris urīna iekaisumu vai ko tamlīdzīgu - cik nu no īsziņas sapratu, kur laikam viens pie otra noveda pie atklāsmes, ka puisis guļ apkārt. Viņš bija ieteicis aiziet arī man pie daktera un veikt analīzi - drošs paliek drošs. Toreiz man nebija sanācis laika un pavisam piemirsu, jo nešķita manām kādas izmaiņas sajūtās tur lejā. Zinu attieksme nepiedodama, bet...)
Es: Tiešām? Awww, ceru, ka labā ziņā? Pavisam piemirsu, neko neesmu darījis. :( Tu pārbaudījies?
- Siekalojos, atcerēdamies mūsu drāšanos. Jā, pārbaudījos, tu?
Es: Ceru, ka viss bija labi. ;)
- Nea. Īstenībā gribēju ar tevi parunāt...
(...palieku zināmi tramīgs. Diena sākās pavisam parasti un tagad šāda īsziņa!!! Kurš nesāktu svīst, tādu saņemot. It sevišķi, uzjundot atmiņām, ka... nu labi - te nu ir tā sāls visam ieraxtam: mums bija sex bez izsargāšanās. ...tā sanāca. Neviens netika spiests vai kārdināts. Bijām pārliecināti, ka esam tīri un varam otram uzticēties. Esam saprātīgi domājoši čaļi, kas uzmanās. Taču pats zini - katra mazākā šauba par šādu notikumu pagriezienu atkal atmodina aizdomas un tad šaubas nekur nepazūd.)
Es: Tikai nesaki ka viņi kaut ko atrada!
- Tu neesi pārbaudījies? Es, nolādēts, esmu. Dakteri saka, ka to dabūju pēdējā mēneša laikā. Tevi tas varētu neskart. Piedod, ka uzzini no īsziņas, gribēju satikties un pateikt personīgi.
(galvā iet vaļā: F*** un visas citas komiksos attēlotās dusmu ikonas. Viņš ir kaut ko saķēris un man bija sex ar viņu bez preža... Nu re - te nu ir tevis teiktais - es esmu tikai ar tevi un draugu bez preža drāzies. Sure... Tu m****. )
Es: Tu mani biedē. Kas tas ir?
(...tu nospied: nosūtīt, un gaidi līdz telefons novibrēs, ziņojot, ka jauna īsziņa ir atnākusi. Visas tās domas galvā, bet nu jau arī tu saproti par ko tā lielākā baile. Lūdzu, lūdzu visu citu tikai ne TO... Tikai ne TO.)
- Es esmu pozitīvs. Un gribēju tev to pateikt personīgi. Esi bijis pārbaudīties kaut kad?
(F***!!! Apsēdos uz soliņa aukstumā un kādu laiku kā stulbenis skatījos savā mobīlajā. Laikam jau ar cerību, ka tas texts varētu izmanīties, ja es pietiekami ilgi blenžu. F***! Tu par to lasi, dzirdi, skaties TV utt., BET tas tevi pašu nekad neskar. Nevar skart. Nu tā tas vienkārši nenotiek. ...bet texts īsziņā nemainās un saskaitāmie vienādībā ir skaidri: Mums bija sex bez preža. Viņš ir pozitīvs. F***!
Es: Krietni pasen. Tu... :@
(Nu kāda jēga viņu tagad noliet... Neko jau nepalīdzēs. Pats drāzos un pats vainīgs, ka uzticējos. F***! F***! F***! Thats it! Nu nevar būt, ka tas notiek ar mani. ...kā man to pateikt vecākiem? Kāaaa? ...un tad vēl jāsakontaktē visi, ar kuriem esmu pārgulējis un pastāv iespēja... Uhhh... Vai es vispār varēšu strādāt kā pavārs, ja esmu HIV+? Kā man to kādam vispār pateikt? Varbūt labāk, ja neko nevienam nesaku? Eju pārbaudos, sāku dzert zāles, ja mani uzliek uz listes... F***! Viņiem taču noteikti ir jāsāk kaut kāda programma, ja atklājas kas tāds, pareizi? ...HIV+. F***!!!
Telefons novibrē atkal.
- Ok, nepaniko, nešķiet, ka esi tai periodā, kad vajadzētu uztraukties. Tev vajadzētu būt ok.
(Nepaniko? Nepaniko? NEPANIKO??? F*****************!!!!!!!!!)
Es: Kā - nepaniko! Mums bija sex vēl nesen un bez preža!!! :@
(F*** es viņu satiku pēdējoreiz pavisam nesen. F***, F***, F*** parastie testi taču neko neuzrāda zem 3 mēnešu periodā pēc notikuma. F***. Kā es to pateikšu vecākiem? F***!)
- Mēs tikāmies gandrīz 2 mēnešus atpakaļ un ārsts teica, ka esmu dabūjis to pagāšmēnes. Tik un tā es gribu lai tu aizej un pārbaudies.
Es: Cerība maza.
Es: Jā, es aiziešu. Kā viņi noteica, ka tas ir tikai mēnesi atpakaļ? Tas ir zem 3 mēnešu riska perioda testam...
(Nu kā lai es ticu kaut kam tādam? F***! HIV+. Visu citu, tikai ne to. Shit. Shit. Shit. Vai varētu būt iespēja, ka viņš melo? Ja nu tie testi ir neprecīzi - pusmēnesis uz priekšu vai atpakaļ? Ja tā ir tiesa, ka viņš inficējies mēnesi atpakaļ, tad mūs skar tikai burtiski 2 nedēļas. Vai tiešām to var noteikt tik precīzi? F***!)
- Viņi veica kaut kādus papildus CD4 testus un no mana veselības stāvokļa arī.
(Yeah, sure. Baigais mierinājums. ...it sevišķi zinot cik maz tomēr mēs zinām par HIV. Un man nu nav pilnīgi nekāda pārliecība, ka tu saki taisnību.)
Es: Un tev bija sex bez preža mēnesi atpakaļ? Kā ar tavu puisi?
- Jup, bija. Puisis ir tīrs.
(Nu varbūt ir vērts sākt ar pozitīvo domāšanu? Tu neesi pozitīvs. TU NEESI POZITĪVS! Tu neesi. Bet kā lai zinu precīzi, tiem testiem taču 3 mēnešu riska periods!!! F***! F***! F***! Bet nu ko? Tagad vairs neko es padarīt nevaru. Pats vainīgs. Dzīve uz tabletēm... Forši. Goš, kā manto pateikt savējiem?)
Es: Ja gribi ar kādu parunāt, zini kur mani meklēt. Esmu trakoti dusmīgs, ka uzzinu to šādi. Iešu rīt un pārbaudīšos, bet esmu vēl riska periodā... :(
- Būs jau ok. Tiešām ceru, ka viss tev būs ok.
Es: Ceru, ka saki taisnību. :@ Lai es zinātu ko atbildēt rītā - kad mēs drāzāmies, tu drāzies vēl apkārt krietni daudz bez preža?
- Nē, tikai ar tevi un draugu. Godīgi.
Es: Ceru, ka tā ir taisnība.
- Tiešām gribēju tev to personīgi izstāstīt. Piedod, ka sanāca šādi.
Jau sēžu sabiedriskajā uz mājām un vienkārši stulbi blenžu ārā pa logu. 10 minūtes un viss sagriezies kājām gaisā. Neticami, kā viss tagad nāk atmiņā - kad viņai pateicu, ka esmu gejs, draudzene tiešām lūdza apsolīt, ka neapdraudēšu sevi un piesargāšos. Šķita bērnišķīgi, jo noteikti ka piesargāšos. ...bet redzi kā sanāca. Kā viņai izskaidrošu? Un tad vecāki. Un māsas. Radi pat nezin ka esmu gejs... Es taču esmu redzējis visas tās reklāmas pret HIV un inficēšanos. Es par to lasīju visapkārt un pat aģitēju savā kladē! F***! ...un tagad ir liela iespēja, ka viss tiešām notiek arī ar mani. Tu nedrīksti ticēt nevienam. NEVIENAM. F***! Tu esi pozitīvs! F***! Nēēē - negatīvs, negatīvs, negatīvs! Tas nevar notikt ar mani. Tas nenotiek ar cilvēkiem, kurus pazīsti. Tas vienkārši nevar tā notikt.)
Esmu mājās. Pirmais ko daru, sameklēju veidu kā sazināties ar klīniku un tiešām jutos daļēji atvieglots (cik nu tas iespējams), uzzinot, ka rīt ir brīvs viens apmeklējuma brīdis un jau pēc brīža esmu tai piereģistrēts. Vai tiešām cilvēki tic, ka šādos brīžos texti par: "HIV mūsdienās vairs netiek uzskatīts ar tādu izmisumu kā 90to gadu epidēmijas laikā. Zāļu ražotāju sasniegumu dēļ, mūsdienās HIV inficētie var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi... bla bla bla..." mierina? Tas nekur ne tuvu nepalīdz garīgo dabūt augšā. ...HIV inficēts. HIV. F***!
Visu pēcpusdienu pavadu pie datora, lasot par iespējamiem testa veidiem un kur un kā tos veikt. Klīnikā ir 3 mēnešu riska perioda testi - tie reaģē uz asinīs izveidotajām antivielām, kuras ķermenis sāk ražot ātrākajā gadienā - pēc mēneša, diviem. Bet es ar viņu pēdējoreiz pārgulēju labi ja 1,5 mēnesi atpakaļ!!! Man tie var neko pat neuzrādīt. F***, jā, man bija gripveidīga nogulšanās uz pāris dienām. Nu tieši kā simptomos raxtīts. Ir arī mazāka perioda testi, kas reaģē uz pašām šūnām, nevis pret tām izveidojušamies antivielām, bet tie neesot tik precīzi... F***! Jā, par pavāru vari strādāt, jo risks gandrīz nekāds, ja nu vien es sevi nesāku graizīt pārdomāti tur uz vietas un... Nevienam nav pat par to tiesības it kā jautāt, bet tik un tā... F***! F***! F***!
Visu vakaru tā vien meklēju ko darīt, lai sevi uzturētu pie konstantas noslodzes un mazāk laika atliktu domāt... Cepu kūku, tīru māju, mazgāju drēbes, kačāju filmas... F***! F***! F***! HIV + F***! F***!
Labi, ja sanāca gulēt pāris stundas... Valsties apkārt pa gultu un vienkārši nedabū visas tās domas ārā no galvas. Visi tie scenāriji kā būtu ja būtu? Ko darīt? Kā darīt? Ko teikt? Kam teikt? Kā būs? AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA!!!
Esmu piemodies un valstos pa gultu jau krietni pirms modinātāja. Rīts nav gudrāks par vakaru. Un līdz iešanai uz testiem vēl jāgaida krietnas stundas. F***! Es esmu negatīvs, es esmu negatīvs, es esmu negatīvs, nu jau kā mantra. Es atkal tīru māju. Pat gludinu drēbes, uz ko parasti mani nevar piespiest pat ar draudēšanu. Nepalīdz - galva vārās. Varbūt baseins? Es esmu negatīvs! Es esmu negatīvs! F***! Bet ja nu nē? Nu pieņemsim, ka testi ir pozitīvi - ko tālāk? Labi, vakar lasīju par mūsdienu sasniegumiem medicīnā, bet citiem, kas par to nav lasījuši, vienīgais pieturas punkts droši ka ir 90 gadu AIDS epidēmija štatos. Goš. Jaukas izredzes... Es pat negribu pieminēt domas par pašnāvību. Nē, nesmejies - tās daudz neslēpjas. Tu ar galvu saproti, ka tā nav atbilde, bet tad atkal - vai atbilde ir? Ja nu netieku iekļauts zāļu programmā? Bāc, vai tāda vispār ir?
Protams, ka es sēdēju uzgaidāmajā telpā jau krietnu laiku pirms noteiktā laika. Sēžu un cenšos domāt par kaut ko citu. Nesanāk. Es esmu negatīvs! Es esmu negatīvs! Nu tam ir jānostrādā.
Mani pieņem, tā un tā - puisis ar kuru gulējām nesen ir diagnosticēts kā pozitīvs. Uzzināju to vakar. ...un jā, mums bija sex bez izsargāšanās. Viņam esot teikts, ka tas notika pēc mūsu pēdējās tikšanās, bet... Jā, zinu par 3 mēnešu loga periodu, mēs pēdējoreiz tikāmies apmēram pusotru mēnesi atpakaļ. Vai domājat, ka antivielas varētu būt jau izstrādājušās, šajā periodā? Un kas notiek, ja esmu pozitīvs? Ko darīt tālāk? Atbilde ir vienkārša - skatīsimies. Ja atbilde būs pozitīva, jums būs saruna ar konsultantu un tad arī būs visa info par ko un kā.
Kamēr čurāju tulbiņā (nolēmām veikt visus testus uz STS, ja nu vai: pie reizes, nezinu - ieteica šādos gadījumos...) ar māsiņu mani jau gaida nopietns puisis baltā halātā. Man izstāstīja par situāciju un, lai kāda būtu atbilde, es gribu pateikt, ka mūsdienās medicīna ir krietni progresējusi un cilvēki ar HIV var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi līdz pamatīgam vecumam. (Labi, bet mēs abi zinām - tagad tas nepalīdz.) Bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu: es gribu izstāstīt par testiem, ko veiksim: parasti mēs veicam 3. paaudzes (tie, kas uz tām antivieliņām), jo tie ir sevi pierādījuši un to mēs noteikti uztaisīsim arī šodien, bet minētajā gadījumā tie var neparādīt patieso ainu pašlaik, jo laika sprīdis ir īsti nepietiekams, lai gūtu pilnīgi pārliecinošu atbildi. Es gribu lūgt piekrišanu, lai varam veikt 4. paaudzes testu, kas meklē jau pašas HIV daļiņas. Pagaidām tas ir mums testa režīmā un tā atbildēm ir mazāks ticamības procents, bet šai gadījumā mums nav daudz ko zaudēt. Atbilde būtu zināma nedēļas laikā. Labi...
Kā civilizēti vampīri - asinis savāc un tūlīt noglabā. Uzpidžina testa lakmusa papīrīšiem un: nu būs jāpagaida kāds laiciņš. Kārtējais brīdis, kad klusumā, uzgaidāmajā telpā, vari būt viens ar sevi un savām domām. Forši. (Nē) Es esmu negatīvs! Es esmu negatīvs! F***! Vienīgais mierinājums - nu esmu/būšu pie cilvēkiem, kas zina ko tālāk.
Parasti tu smejies par stāstiem, ka ir brīži, kad pēkšņi sākas vesels virpulis ar flashbakiem burtiski vienlaicīgi - laikam saka: dzīve paskrēja acīm garām. Nu ir tiesa. Bija tiesa, tur sēžot. Diemžēl tas notika sērīgā noskaņā.
Šis tests uzrāda negatīvu atbildi un nedēļas laikā dosim ziņu par pārējiem rezultātiem. Īsi un bezceremonizēti. Un tu laipni esi izvadīts, ar visām savām domām, aiz durvīm.
Ko tagad? No vienas puses, savāds atvieglojums. Bet tu saproti - nekas jau nav galā. Tie rezultāti būs zināmi tikai pēc nedēļas. Un tad vēl tas paaugstinātais neprecizitātes procents... Vai 2 mēneši, lai atkal izdarītu pamat testu (to ar 3 mēnešu loga periodu)... Un ja nu... F***! Vai es tiešām nevarēju viņam nosūtīt to pirmo īsziņu pēc mēneša?
P.S. Tuvākajās dienās vajadzētu saņemties turpinājumam.
P.P.S. Zinot, ka šo lasa jebkurš, kuram nav slinkums - esmu noslēdzis komentus. Man pietiek pārdzīvojumu. Ja gribi ko tiešām teikt - meilu zini.
