Galīgi nepareizs gejs

Nupat atklāju, ka esmu galīgi nepareizais gejs, jo krietni līdzinos šim Tyler. Jup, izrādās - patiesība ir skarba.

...man gan ir vairāk kreklu kā viņam, bet tas jau laikam mani daudz neapgreido. :P

1+1+1+1+...=150 000

Kārtējo reizi pārliecinājos par aprobežoto latvieti manī un viņa neticību labajam pasaulē. Bet visu pēc kārtas:

Skriedams cauri ikdienai, es pārskrienu ar acīm pāri visādām ziņām un, ja kas liekas interesants, atlieku to maliņā, lai ieraxtītu arī šeit. Par šo tēmu biju nolēmis uztaisīt ieraxtu, bet izrādījās - jau esmu nedaudz nokavējis. Nē, tā ir aktuāla, bet tikai kā notikums, kurā indivīdi kā mazie Dāvidi cīnās pret Goliātu, nevis vairs pati cīņa.

Lai nu kā - tie, kuru rīcībā ir ābolīšu ietaises, būs ievērojuši iespēju papildināt savu to saturu caur programmu, ko sauc iTunes (milzīgs mūzikas, video, spēļu un programmu neta-tirgus, kas pielāgots tieši ābolīšu lietotājiem - to var lietot arī visi citi, jo kā mēdijs tiešām interesants, kaut vai tikai brīvo radio staciju dēļ). Tad nu izrādās, iTunes bija apstiprinājis un devis savu (krietni augstu rangā) svētību iPhones programmiņai, kuru izstrādājuši Ex-odus. Jup, tie paši, kas uzskata, ka gejus iespējams ārstēt un "pārvērst" par funkcionējošiem hetero. Šī programmiņa esot bijusi tēmēta jauniešiem un izstrādāta kā perfekta Ex-odus reklāma ar visu no tā izrietošo sludināšanu un jauniešu prātu mazgāšanu.

Lieki piebilst, ka LGBT sabiedrība sāka sašust... Organizācija Truth Wins Out izlēma uzraxtīt atklātu vēstuli Apple un sākt vākt paraxtus netā, lai aicinātu Apple šo programmiņu izņemt no sava veikala iTunes. Katrs, kurš vēlējās, varēja pievienot savu paraxtu petīcijai caur change.org un tā paust savu atbalstu lūgumam šo programmu izņemt no apgrozības.

Eh, nu viena balss vairāk vai mazāk - neko jau tā nedos, pie sevis nospriedu, bet tomēr ieklabināju savus kontaktus un pievienoju tos pārējiem. Pats zini kā tas ir ar neta petīciju vēstulēm - to ir daudz un reti kura sasniedz savu mērķi, tāpēc arī savu paraxtu pievienoju ar ideju - nu man jau nav grūti, bet mēs visi taču zinām, ka "tās neviens neņem ar pilnu"...

Liels bija mans pārsteigums aizvakar, atverot savu epastu un ieraugot vēstuli, kas ar prieku paziņo, ka viss noticis - Apple beidzot sakaunējies (viss stāsts noticis apmēram nedēļas garumā) un izņēmis šo programmiņu no iTunes un nosoda to kā apvainojošu daudziem Apple lietotājiem.

150 000 cilvēku visapkārt pasaulei bija parakstījuši šo vēstuli un pateicoties tai, par šo lietu uzzināja arī tādi lieli ziņu kanāli kā CNN, Fox News, MSNBC u.c., kas, iespējams, bija lielākais Apple bieds, jo kurš gan mūsdienās (rietumu pasaulē) vēlas nesmuku stāstu par to, ka apvaino gejus, ja tie ir krietni nozīmīga tava pircēju grupa...

Nu jā. Nostrādāja man kā pamatīgs atgādinājums, ka viens var nebūt karotājs, bet ja tādu "vienu" izrādās ir daudz - cilvēki sadodas rokās un lietas notiekas. ;)

Seth

Jup, viņa vārds ir Seth. :P

Just for fun...

Pāris interesantas lietas kuras vēlos ielīmēt kladē: pirmā no tām Straight But Not Narrow. Jup, pavisam jauna kampaņa, kura ar humoru un pāris pazīstamām sejām sevi iepozicinējusi, līdz šim neaizpildītā nišā: hetero puiši vēršas pie hetero puišiem, runājot par to, ka nav atšķirība starp: puisis + meitene vai puisis + puisis.

Lai arī nekādu lielo kampaņu viņi vēl nav sākuši, uzfilmētie video šķiet ir krietni jautri.






Un otrā lieta: kādam tiešām bijis daudz brīvā laika un viņš... Jup, uztaisījis peņa izmēru pasaules karti, kurā LV gan nav ieraxtīta (nosēdinot mūs uz rezervistu soliņa kopā ar pāris Vidusāzijas un Āfrikas valstiņām). ...bet vai tas traucē uzjautrināties, plānojot nākošo atvaļinājumu? :P

(klikšķini uz kartes, lai to palielinātu)

Ūsas

Puisis ar ūsām... Prātā ienāca šī doma par to dīvaini mataino padarīšanu starp virslūpu un degunu un nelaiž vaļā. Redzi - mūsdienu "mode" iediktējusi, ka gludi skūta seja ir ikdienas pieņemamā nepieciešamība. Un es pat necenšos apšaubīt šo prasību, vien interesanti. Nespēju atcerēties vai man apkārt ir kāds ar ūsām, tik reti tās redzamas. Vēl jo vairāk jauniešiem, pareizi? Vai varbūt es vienkārši neapgrozos pareizajos...

Ja man vajadzētu teikt ar ko man asociējas ūsas, pirmais būtu - tā saucamie "vintage" porno. Porņiki no 80tajiem vai pat pirms tiem. Tajos laikos ūsas bija tas pats, kas mums tagad gludi skūta seja.

Lai nu kā - diez kādas ir sajūtas skūpstot ūsaini? Ūsām vajadzētu būt krietni asām, pareizi? Vai varbūt tās paliek mīkstākas, kad izaug garākas?

Novēlots ieraxts - 2

Kā jau minēju iepriekš, šos ieraxtus veicu krietnu laiku atpakaļ. Toreiz man bija nepieciešams ar kādu visus šos notikumus izrunāt un papīrs nekad nerunā pretī stulbības, nenosoda tevi vai nepārmet tev. Man ir sajūta, ka tagad varu tos atvērt arī citu izlasīšanai.

====

Man tāds priex, ka piekriti satikties, viņš saka. Es tiešām gribēju atvainoties tā personīgāk - aci pret aci... Mums tiešām nesmuki toreiz sanāca. Un tur nu es esmu. Pareizāk būtu teikt - mēs esam: pie galdiņa kāda bāra stūrī. Viens otram pretī, spēlējoties ar savām glāzēm un cenšoties noslēpt abpusēju nervozitāti... Ir pagājušas 6 dienas un mani analīžu rezultāti vēl nav zināmi.

Pāris dienas atpakaļ telefons novibrēja un īssziņa bikli jautāja kā man iet. Atbildēju, ka nedēļa bijusi krietni grūta tieši psiholoģiskā ziņā un testu rezultātu gaidīšana to visu tikai pavairo. Ziņa, pēc ziņas un uz manu atrunu, ka nez vai viņš ir tas pareizais cilvēks, kas man var palīdzēt ar padomu, saņēmu aicinājumu atnākt uz kafiju vai ko stiprāku un pārliecināties, ka viņš ir kas vairāk kā tikai sasodīti labs ķermenis gultā. Jup, nu jau būsi sapratis - sarunas partneris ir VIŅŠ.

Vai man vajadzēja nākt? Varbūt labāk aizmirst par viņu un pielikt punktu te visam un kārpīties ar savām problēmām pašam uz priekšu kā varu. Vai es esmu dusmīgs uz viņu? Protams, ka esmu, bet ne tādā agresīvi dusmīgs veidā, bet tajā - ka tas viss notika veidā. Neviens jau mani nespieda. Jā, es nepārmetu viņam, kaut laikam vajadzētu, jo tā būtu vieglāk. Bet tagad es sēžu viņam pretī un jūtu, ka ar katru brīdi vairāk un vairāk atkal tieku pārņemts ar to pašu harizmu, kas viņam piemita visu laiku, kopš satikāmies drāžoties.

Ir pagājis vairāk par mēnesi, kopš viņš ir uzzinājis. Vārds pa vārdam (esmu krietni kluss un runā gandrīz tikai viņš) un uzzinu detaļās kā viss noticis, ar pārbaudēm, ķermeņa pirmo cīniņu pret infekciju, bezcerimoniālo un nepolsterēto nolikšanu fakta priekšā, rezultātu uzzināšanas brīdī, drausmīgo izrunāšanos ar puisi, attiecību noskaidrošanos, par sarunām ar padomdevēju-konslutantu, utt. Viņš stāsta visu bez kaunēšanās. Bez asarām acīs. Ik pa brīdim baudāmi iesmejoties un gandrīz nepārtraukti smaidot. Ne vēsts no nomāktības vai (man galvā bija skats no kādām filmām, kur uzzinot notikumus, varonis ir tuvu izmisumam un tādā garā) grūtsirdības.

Viņš stāsta par pašā sākumā bijušām domām par pašnāvību un tās bezjēdzību, par asarām un dienām bezjēdzīgi pavadītām gultā, par tā brīža izskaitļošanu un to, ka saņēmis to no sava labākā drauga, ar kuru pārgulējis aptuveni tad (neizsargājoties), par atvieglojumu, uzzinot, ka viņa puisis nav inficēts (jo sexa viņiem neesot bijis jau mēnešiem), par savu padomdevēju/konsultantu un viņa neizmērojamo atbalstu un informatīvo palīdzību, par pāris nākamiem mēnešiem, kas būs kritiski svarīgi zāļu izvēlē, par mūsdienu sasniegumiem HIV apkarošanā, pārliecinātību, ka dzīve nebeidzas pēc gadiem 10, un un un... ...un saviem sapņiem arī.

Viņā klausoties, man palēnām sāk nostiprināties cerība, ka esmu negatīvs. Nu nav bijusi man ķermeņa cīņa ar visu no tās izrietošo. Laikam tie dakteri tomēr būs noteikuši pareizu inficēšanās brīdi... Bet pats zini kā ir - šaubas tik vienkārši nekur nepazūd...

Viņš pieliecas tuvāk (it kā cenšoties savu sakāmo pateikt klusāk, lai apkārtējie nesadzird) un pieklusināti, bet ar pavisam nopietnu seju, saka: "Esmu sapratis vienu un tas var izklausīsies neticami, bet šis notikums man ir licis no jauna piedzimt. Jā, es esmu inficēts ar to vīrusu, bet tai pat laikā man ir parādīta dzīves burvības vērtība. Es jūtos kā no jauna piedzimis. Mēs neviens nezinām vai mūs pēc brīža nenobrauks mašīna vai ķieģelis uz galvas neuzgāzīsies. Man pateica, ka vīruss ir neārstējams, bet tā iedarbību var novērst gadu desmitiem. Es zinu, ka man ir izredzes dzīvot savus 60 gadus droši. Vai tev ir garantija, ka rīt nesaņemsi zvanu no daktera, kurš pasaka, ka tev ir atklāta sirds mazspēja, vēzis vai nu kas ļaunāks? Tam nevar noteikt laiku - kad. Šodien, bet varbūt pēc mēneša vai gada. Redzi, mēs dzīvi uztveram kā nemainīgu vērtību, kas ir un nekad nekur nepazudīs. Šādi notikumi liek tev paskatīties uz to visu citām acīm. Ir tik daudz sīkumu, kuriem mēs pievēršam uzmanību un tādējādi palaižam garām daudz ko baudāmu un vērtīgu. Tā nav labi teikt, bet esmu pārliecināts, ka nekas nenotiek bez iemesla - man bija jāierauga šī dzīves vērtība no jauna. ...un es gribēju tev to pateikt, jo savā ziņā uzskatu sevi atbildīgu par to, kam tu tagad ej cauri."

Viņš burtiski staroja enerģiju... Un es nesaprotu kāpēc asaras rodas man. Es netieku vaļā no domām ar jautājumu - kāpēc tas viss notika ar viņu? Tas nav taisnīgi. Viņš to nav pelnījis. Tam nevajadzēja notikt.


Jau pavadot mani uz sabiedrisko, lai dotos mājup, viņš satver mani aiz piedurknes un pilnā nopietnībā saka: "Esmu pārliecināts, ka pēc pāris dienām, kad uzzināsi rezultātus, tu būsi daudz stiprāks kā esi tagad. Es zinu kam tu ej cauri tur (galvā), jo es tam visam jau esmu gājis cauri. Ja atbilde būs negatīva - tikai iedomājies cik daudz tu būsi sapratis par sevi, savām vēlmēm un sapņiem. Un ja tā būs pozitīva - ...dzīve nebeidzas tad un tur. Klausies mani - tā nebeidzas! Un es esmu te, ja tev vajag atbalstu un gribi parunāt. Tici man, būs labi." un piemiedza ar aci.

Es nezinu cik daudz no visa stāstītā bija domāts manis "nomierināšanai" un cik viņam pašam nepieciešams to visu skaļi pateikt, lai uzkrātu ticamības momentu pats sev un saviem vārdiem, bet es tiešām grūti valdīju asaras, redzot kā viņš ir pieņēmis šo izaicinājumu, kurā pamodies un nemaz negrasās padoties.





P.S. dienu vēlāk man pateica, ka mani rezultāti esot negatīvi. ...man ir paveicies. šoreiz.

Novēlots ieraxts - 1

Šo ieraxtu es veicu, gribēdams piefiksēt savas izjūtas, jo gribējās ar kādu to visu izrunāt un papīrs nekad nerunā pretī stulbības, nenosoda tevi vai nepārmet tev. Toreiz (nu jau krietnu laiku atpakaļ) noglabāju to folderītī pie pārējiem, kas gaida brīdi, kad varēšu uz tiem atskatīties bez sāpīgas emociju uzjundīšanas. Vakar sapratu, esmu nobriedis un varu pastāstīt arī tev bez izpušķojumiem un slēpšanās.

Varbūt kādam no jums tas liks aizdomāties (ja kāds vēl mūsdienās mācās no citu kļūdām). Varbūt kādam tas palīdzēs saprast kaut ko no tā visa labāk, bet citam - vienkārši atkal atgādinās cik viss tomēr ir trausls. Ja ne viens ne otrs, vienkārši iegūsi ieskatu par pāris dienām no manas dzīves.


===========

Iznākdams no baseina nolēmu apčekot kā pāris "draugiem" iet. 3 īsziņas pameta manu telefonu ar aicinājumu vai kāds nav ieinteresēts satikties. Tagad un tūlīt. Viens neatbildēja, otrs esot aizņemts. Bet VIŅA īsziņa atnāca novēloti (jau esmu pieminējis viņu: puisis, kurā biju zināmi ieķēries, bet apzinoties viņa saistības ar bf, neko daudz neuzsāku; un tad visa tā sāga ar viņa pieķeršanu drāžoties apkārt un viņa noiešana pagrīdē uz 1,5 mēnesi jau lika domāt, ka būs čušs, bet cerība jau nekad nezūd - zinu, zinu - pa taisno man uz elli).

-Mmmm, tiešām gribētu. Godīgi sakot, domāju par tevi. Vai tu aizgāji pārbaudīties?

(viņa bf pieķēra viņu jo izrādījās, ka bija saķēris urīna iekaisumu vai ko tamlīdzīgu - cik nu no īsziņas sapratu, kur laikam viens pie otra noveda pie atklāsmes, ka puisis guļ apkārt. Viņš bija ieteicis aiziet arī man pie daktera un veikt analīzi - drošs paliek drošs. Toreiz man nebija sanācis laika un pavisam piemirsu, jo nešķita manām kādas izmaiņas sajūtās tur lejā. Zinu attieksme nepiedodama, bet...)

Es: Tiešām? Awww, ceru, ka labā ziņā? Pavisam piemirsu, neko neesmu darījis. :( Tu pārbaudījies?

- Siekalojos, atcerēdamies mūsu drāšanos. Jā, pārbaudījos, tu?

Es: Ceru, ka viss bija labi. ;)

- Nea. Īstenībā gribēju ar tevi parunāt...

(...palieku zināmi tramīgs. Diena sākās pavisam parasti un tagad šāda īsziņa!!! Kurš nesāktu svīst, tādu saņemot. It sevišķi, uzjundot atmiņām, ka... nu labi - te nu ir tā sāls visam ieraxtam: mums bija sex bez izsargāšanās. ...tā sanāca. Neviens netika spiests vai kārdināts. Bijām pārliecināti, ka esam tīri un varam otram uzticēties. Esam saprātīgi domājoši čaļi, kas uzmanās. Taču pats zini - katra mazākā šauba par šādu notikumu pagriezienu atkal atmodina aizdomas un tad šaubas nekur nepazūd.)

Es: Tikai nesaki ka viņi kaut ko atrada!

- Tu neesi pārbaudījies? Es, nolādēts, esmu. Dakteri saka, ka to dabūju pēdējā mēneša laikā. Tevi tas varētu neskart. Piedod, ka uzzini no īsziņas, gribēju satikties un pateikt personīgi.

(galvā iet vaļā: F*** un visas citas komiksos attēlotās dusmu ikonas. Viņš ir kaut ko saķēris un man bija sex ar viņu bez preža... Nu re - te nu ir tevis teiktais - es esmu tikai ar tevi un draugu bez preža drāzies. Sure... Tu m****. )

Es: Tu mani biedē. Kas tas ir?

(...tu nospied: nosūtīt, un gaidi līdz telefons novibrēs, ziņojot, ka jauna īsziņa ir atnākusi. Visas tās domas galvā, bet nu jau arī tu saproti par ko tā lielākā baile. Lūdzu, lūdzu visu citu tikai ne TO... Tikai ne TO.)

- Es esmu pozitīvs. Un gribēju tev to pateikt personīgi. Esi bijis pārbaudīties kaut kad?

(F***!!! Apsēdos uz soliņa aukstumā un kādu laiku kā stulbenis skatījos savā mobīlajā. Laikam jau ar cerību, ka tas texts varētu izmanīties, ja es pietiekami ilgi blenžu. F***! Tu par to lasi, dzirdi, skaties TV utt., BET tas tevi pašu nekad neskar. Nevar skart. Nu tā tas vienkārši nenotiek. ...bet texts īsziņā nemainās un saskaitāmie vienādībā ir skaidri: Mums bija sex bez preža. Viņš ir pozitīvs. F***!

Es: Krietni pasen. Tu... :@

(Nu kāda jēga viņu tagad noliet... Neko jau nepalīdzēs. Pats drāzos un pats vainīgs, ka uzticējos. F***! F***! F***! Thats it! Nu nevar būt, ka tas notiek ar mani. ...kā man to pateikt vecākiem? Kāaaa? ...un tad vēl jāsakontaktē visi, ar kuriem esmu pārgulējis un pastāv iespēja... Uhhh... Vai es vispār varēšu strādāt kā pavārs, ja esmu HIV+? Kā man to kādam vispār pateikt? Varbūt labāk, ja neko nevienam nesaku? Eju pārbaudos, sāku dzert zāles, ja mani uzliek uz listes... F***! Viņiem taču noteikti ir jāsāk kaut kāda programma, ja atklājas kas tāds, pareizi? ...HIV+. F***!!!

Telefons novibrē atkal.

- Ok, nepaniko, nešķiet, ka esi tai periodā, kad vajadzētu uztraukties. Tev vajadzētu būt ok.

(Nepaniko? Nepaniko? NEPANIKO??? F*****************!!!!!!!!!)

Es: Kā - nepaniko! Mums bija sex vēl nesen un bez preža!!! :@

(F*** es viņu satiku pēdējoreiz pavisam nesen. F***, F***, F*** parastie testi taču neko neuzrāda zem 3 mēnešu periodā pēc notikuma. F***. Kā es to pateikšu vecākiem? F***!)

- Mēs tikāmies gandrīz 2 mēnešus atpakaļ un ārsts teica, ka esmu dabūjis to pagāšmēnes. Tik un tā es gribu lai tu aizej un pārbaudies.

Es: Cerība maza.
Es: Jā, es aiziešu. Kā viņi noteica, ka tas ir tikai mēnesi atpakaļ? Tas ir zem 3 mēnešu riska perioda testam...

(Nu kā lai es ticu kaut kam tādam? F***! HIV+. Visu citu, tikai ne to. Shit. Shit. Shit. Vai varētu būt iespēja, ka viņš melo? Ja nu tie testi ir neprecīzi - pusmēnesis uz priekšu vai atpakaļ? Ja tā ir tiesa, ka viņš inficējies mēnesi atpakaļ, tad mūs skar tikai burtiski 2 nedēļas. Vai tiešām to var noteikt tik precīzi? F***!)

- Viņi veica kaut kādus papildus CD4 testus un no mana veselības stāvokļa arī.

(Yeah, sure. Baigais mierinājums. ...it sevišķi zinot cik maz tomēr mēs zinām par HIV. Un man nu nav pilnīgi nekāda pārliecība, ka tu saki taisnību.)

Es: Un tev bija sex bez preža mēnesi atpakaļ? Kā ar tavu puisi?

- Jup, bija. Puisis ir tīrs.

(Nu varbūt ir vērts sākt ar pozitīvo domāšanu? Tu neesi pozitīvs. TU NEESI POZITĪVS! Tu neesi. Bet kā lai zinu precīzi, tiem testiem taču 3 mēnešu riska periods!!! F***! F***! F***! Bet nu ko? Tagad vairs neko es padarīt nevaru. Pats vainīgs. Dzīve uz tabletēm... Forši. Goš, kā manto pateikt savējiem?)

Es: Ja gribi ar kādu parunāt, zini kur mani meklēt. Esmu trakoti dusmīgs, ka uzzinu to šādi. Iešu rīt un pārbaudīšos, bet esmu vēl riska periodā... :(

- Būs jau ok. Tiešām ceru, ka viss tev būs ok.

Es: Ceru, ka saki taisnību. :@ Lai es zinātu ko atbildēt rītā - kad mēs drāzāmies, tu drāzies vēl apkārt krietni daudz bez preža?

- Nē, tikai ar tevi un draugu. Godīgi.

Es: Ceru, ka tā ir taisnība.

- Tiešām gribēju tev to personīgi izstāstīt. Piedod, ka sanāca šādi.

Jau sēžu sabiedriskajā uz mājām un vienkārši stulbi blenžu ārā pa logu. 10 minūtes un viss sagriezies kājām gaisā. Neticami, kā viss tagad nāk atmiņā - kad viņai pateicu, ka esmu gejs, draudzene tiešām lūdza apsolīt, ka neapdraudēšu sevi un piesargāšos. Šķita bērnišķīgi, jo noteikti ka piesargāšos. ...bet redzi kā sanāca. Kā viņai izskaidrošu? Un tad vecāki. Un māsas. Radi pat nezin ka esmu gejs... Es taču esmu redzējis visas tās reklāmas pret HIV un inficēšanos. Es par to lasīju visapkārt un pat aģitēju savā kladē! F***! ...un tagad ir liela iespēja, ka viss tiešām notiek arī ar mani. Tu nedrīksti ticēt nevienam. NEVIENAM. F***! Tu esi pozitīvs! F***! Nēēē - negatīvs, negatīvs, negatīvs! Tas nevar notikt ar mani. Tas nenotiek ar cilvēkiem, kurus pazīsti. Tas vienkārši nevar tā notikt.)

Esmu mājās. Pirmais ko daru, sameklēju veidu kā sazināties ar klīniku un tiešām jutos daļēji atvieglots (cik nu tas iespējams), uzzinot, ka rīt ir brīvs viens apmeklējuma brīdis un jau pēc brīža esmu tai piereģistrēts. Vai tiešām cilvēki tic, ka šādos brīžos texti par: "HIV mūsdienās vairs netiek uzskatīts ar tādu izmisumu kā 90to gadu epidēmijas laikā. Zāļu ražotāju sasniegumu dēļ, mūsdienās HIV inficētie var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi... bla bla bla..." mierina? Tas nekur ne tuvu nepalīdz garīgo dabūt augšā. ...HIV inficēts. HIV. F***!

Visu pēcpusdienu pavadu pie datora, lasot par iespējamiem testa veidiem un kur un kā tos veikt. Klīnikā ir 3 mēnešu riska perioda testi - tie reaģē uz asinīs izveidotajām antivielām, kuras ķermenis sāk ražot ātrākajā gadienā - pēc mēneša, diviem. Bet es ar viņu pēdējoreiz pārgulēju labi ja 1,5 mēnesi atpakaļ!!! Man tie var neko pat neuzrādīt. F***, jā, man bija gripveidīga nogulšanās uz pāris dienām. Nu tieši kā simptomos raxtīts. Ir arī mazāka perioda testi, kas reaģē uz pašām šūnām, nevis pret tām izveidojušamies antivielām, bet tie neesot tik precīzi... F***! Jā, par pavāru vari strādāt, jo risks gandrīz nekāds, ja nu vien es sevi nesāku graizīt pārdomāti tur uz vietas un... Nevienam nav pat par to tiesības it kā jautāt, bet tik un tā... F***! F***! F***!

Visu vakaru tā vien meklēju ko darīt, lai sevi uzturētu pie konstantas noslodzes un mazāk laika atliktu domāt... Cepu kūku, tīru māju, mazgāju drēbes, kačāju filmas... F***! F***! F***! HIV + F***! F***!

Labi, ja sanāca gulēt pāris stundas... Valsties apkārt pa gultu un vienkārši nedabū visas tās domas ārā no galvas. Visi tie scenāriji kā būtu ja būtu? Ko darīt? Kā darīt? Ko teikt? Kam teikt? Kā būs? AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA!!!

Esmu piemodies un valstos pa gultu jau krietni pirms modinātāja. Rīts nav gudrāks par vakaru. Un līdz iešanai uz testiem vēl jāgaida krietnas stundas. F***! Es esmu negatīvs, es esmu negatīvs, es esmu negatīvs, nu jau kā mantra. Es atkal tīru māju. Pat gludinu drēbes, uz ko parasti mani nevar piespiest pat ar draudēšanu. Nepalīdz - galva vārās. Varbūt baseins? Es esmu negatīvs! Es esmu negatīvs! F***! Bet ja nu nē? Nu pieņemsim, ka testi ir pozitīvi - ko tālāk? Labi, vakar lasīju par mūsdienu sasniegumiem medicīnā, bet citiem, kas par to nav lasījuši, vienīgais pieturas punkts droši ka ir 90 gadu AIDS epidēmija štatos. Goš. Jaukas izredzes... Es pat negribu pieminēt domas par pašnāvību. Nē, nesmejies - tās daudz neslēpjas. Tu ar galvu saproti, ka tā nav atbilde, bet tad atkal - vai atbilde ir? Ja nu netieku iekļauts zāļu programmā? Bāc, vai tāda vispār ir?

Protams, ka es sēdēju uzgaidāmajā telpā jau krietnu laiku pirms noteiktā laika. Sēžu un cenšos domāt par kaut ko citu. Nesanāk. Es esmu negatīvs! Es esmu negatīvs! Nu tam ir jānostrādā.

Mani pieņem, tā un tā - puisis ar kuru gulējām nesen ir diagnosticēts kā pozitīvs. Uzzināju to vakar. ...un jā, mums bija sex bez izsargāšanās. Viņam esot teikts, ka tas notika pēc mūsu pēdējās tikšanās, bet... Jā, zinu par 3 mēnešu loga periodu, mēs pēdējoreiz tikāmies apmēram pusotru mēnesi atpakaļ. Vai domājat, ka antivielas varētu būt jau izstrādājušās, šajā periodā? Un kas notiek, ja esmu pozitīvs? Ko darīt tālāk? Atbilde ir vienkārša - skatīsimies. Ja atbilde būs pozitīva, jums būs saruna ar konsultantu un tad arī būs visa info par ko un kā.

Kamēr čurāju tulbiņā (nolēmām veikt visus testus uz STS, ja nu vai: pie reizes, nezinu - ieteica šādos gadījumos...) ar māsiņu mani jau gaida nopietns puisis baltā halātā. Man izstāstīja par situāciju un, lai kāda būtu atbilde, es gribu pateikt, ka mūsdienās medicīna ir krietni progresējusi un cilvēki ar HIV var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi līdz pamatīgam vecumam. (Labi, bet mēs abi zinām - tagad tas nepalīdz.) Bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu: es gribu izstāstīt par testiem, ko veiksim: parasti mēs veicam 3. paaudzes (tie, kas uz tām antivieliņām), jo tie ir sevi pierādījuši un to mēs noteikti uztaisīsim arī šodien, bet minētajā gadījumā tie var neparādīt patieso ainu pašlaik, jo laika sprīdis ir īsti nepietiekams, lai gūtu pilnīgi pārliecinošu atbildi. Es gribu lūgt piekrišanu, lai varam veikt 4. paaudzes testu, kas meklē jau pašas HIV daļiņas. Pagaidām tas ir mums testa režīmā un tā atbildēm ir mazāks ticamības procents, bet šai gadījumā mums nav daudz ko zaudēt. Atbilde būtu zināma nedēļas laikā. Labi...

Kā civilizēti vampīri - asinis savāc un tūlīt noglabā. Uzpidžina testa lakmusa papīrīšiem un: nu būs jāpagaida kāds laiciņš. Kārtējais brīdis, kad klusumā, uzgaidāmajā telpā, vari būt viens ar sevi un savām domām. Forši. (Nē) Es esmu negatīvs! Es esmu negatīvs! F***! Vienīgais mierinājums - nu esmu/būšu pie cilvēkiem, kas zina ko tālāk.

Parasti tu smejies par stāstiem, ka ir brīži, kad pēkšņi sākas vesels virpulis ar flashbakiem burtiski vienlaicīgi - laikam saka: dzīve paskrēja acīm garām. Nu ir tiesa. Bija tiesa, tur sēžot. Diemžēl tas notika sērīgā noskaņā.

Šis tests uzrāda negatīvu atbildi un nedēļas laikā dosim ziņu par pārējiem rezultātiem. Īsi un bezceremonizēti. Un tu laipni esi izvadīts, ar visām savām domām, aiz durvīm.

Ko tagad? No vienas puses, savāds atvieglojums. Bet tu saproti - nekas jau nav galā. Tie rezultāti būs zināmi tikai pēc nedēļas. Un tad vēl tas paaugstinātais neprecizitātes procents... Vai 2 mēneši, lai atkal izdarītu pamat testu (to ar 3 mēnešu loga periodu)... Un ja nu... F***! Vai es tiešām nevarēju viņam nosūtīt to pirmo īsziņu pēc mēneša?


P.S. Tuvākajās dienās vajadzētu saņemties turpinājumam.
P.P.S. Zinot, ka šo lasa jebkurš, kuram nav slinkums - esmu noslēdzis komentus. Man pietiek pārdzīvojumu. Ja gribi ko tiešām teikt - meilu zini.

Plāns B...*

*brīdinu - tikai un vienīgi manas pārdomas par šo tematu

Šorīt, iečekojot jaunumus apkārt, sanāca palasīties par Mozaīkas aktivitātēm (protams, caur Rendiju). O, jauki, nospriedu - Mozaīka pastrādājusi un beidzot arī pie mums var sākties sabiedrības diskusija par partnerattiecību likumprojektu, kur nu vairs nav stadija - kaut kad, bet gan: likumprojekts ir te, gaidām ieteikumus un atsauksmes vai laižam balsošanā kāds ir.

Tik tālu viss labi un apsveicami (uzslava Mozaīkai par likumprojekta izstrādes vadīšanu). BET tas, kas mani padarīja tramīgu bija mistiska plāna B pieminēšana, gadījumā, ja iestājas tāda nepieciešamība, jo redzam, ka plāns A (pieļauju - cilvēcīga likumprojekta apspriešana sabiedrībā un ar 100 gudrajām galvām) izgāžas kā veca sēta... Jup, tāds esot jau izplānots un folderītī zem "top secret" iebāzts.

...vai es esmu vienīgais, kurš sāk uztraukties, par to lasot? No manas dzīves pieredzes, vedot nopietnas (biznesa/ikdienas) sarunas, skaidrs ir viens - ja atklātībā parādās ziņa par plānu B, tas nozīmē tikai vienu no divām iespējām - plāns B ir vai nu īstais un vēlamais plāns, ko gribam realizēt (atkāpšanās ceļš, lai parādītu, ka esam gatavi kompromisam) jeb īstais plāns ar ko mēs draudam, gadījumā, ja plāns A netiek pieņemts (nozīmē tikai vienu - bezierunu darbību no mūsu puses, jo neesam gatavi tirgoties)... Nu labi, labi, ir arī trešā iespēja - we panik!, bet šoreiz to neuzskaitīsim. :P

Vienā vai otrā gadījumā - tiešām gaidu pirmos strazdus sabiedrībā, lai redzētu, kas notiks, jo esmu jūtami nobijies no iespējām.

Kāpēc? Nobijies, jo man rūp. Padomā pats - šī ir svarīga tēma (tiešām svarīga, jo beidzot parādītu, ka valsts akceptē homoseksuāļus un pieņem, ka tie ir neatņemama sabiedrības daļa mūsdienās un apsolās partiem parūpēties). Mums ir svarīgi to (likumprojektu) palaist tautās un vēl svarīgāk - lai sabiedrība to akceptētu. Tai pat laikā tā ir tēma par kuru nedrīkst draudēt, jo tā automātiski tu izsauksi norobežošanos un aizsardzības kompleksu iedarbošanos - neskatoties uz to cik labs vai slikts pats ierosinājums ir. Un kopā ar visai vājo Mozaīkas vēlmi komunicēt par savām aktivitātēm un plāniem ne tikai ar sabiedrību, bet arī visiem LGBT (kaut vai šis piemērs, kad par visu notikumu uzzini no citiem, nevis pašas Mozaīkas), man šķiet, ka raizēšanās par notikumiem ir vietā.

Es neesmu autoritāte, lai kādu mācītu vai dotu ieteikumus, viss, ko es gribu ir iegūt skaidras atbildes uz jautājumiem, kas man ir un saprast, kas notiek? Vajag manu palīdzību - lūdzu, dod ziņu kā un esmu ar mieru palīdzēt cik manos spēkos, ja zinu uz ko mēs tiecamies, bet neceri, ka es kā aita sekošu ganam tikai tāpēc, ka gans saka - tā, visi pa pārīšiem rindiņā un tad uz zaļo pļavu, tur būs labi!




...jā, tu nepārprati manu slēpto aicinājumu (kas varēja pat izskanēt kā pieprasījums) atbildīgajiem vairāk informēt un skaidrot par notiekošo, jo, palaists tautās, TAS SKAR ARĪ MANI (un tevi arī).

Jaunais Mr. Gay World

Aizgājušajā vīkendā pavisam klusu, klusu kaut kur - tur apakšā - Filipīnās, noticis kārtējais Mr. Gay World konkurss, kurā puiši no 23 valstīm sacentās par šo titulu, kuram tiek piedēvēta tāda kā labas gribas vēstnieka loma pasaulē.

Konkursa kandidātus vari iesiekalot, piedod: iečekot, te (ja labi pameklē, lapā var atrast arī pāris bildes no notikumiem un dalībniekiem.



Par jauno Mr. Gay World tika nosaukts Dienvidāfrikas pārstāvis: Fracois Nel, aiz sevis pirmajā


5niekā atstājot ASV, Spānijas, Austrālijas un Jaunzēlandes pārstāvjus. Igauņu bāliņš Madis (ne Latvija, ne Lietuva savus pārstāvjus nebija izvirzījušas) ieguva tituli Mr. Gay Congeniality, kas rupji tulkojot, varētu tikt nosaukts kā Mr. Draudzīgākais.

Papildus piešķirtie tituli bija: Mr. Gay Peldbixes (Austrālijas pārstāvim), Mr. Gay Uzvalks (arī Austrālijas pārstāvim), Mr. Gay Sportiskais (Īrijas pārstāvim), Mr. Gay Fotogēniskais (Jaunzēlandes pārstāvim), Mr. Gay Skatītāju simpātija (Filipīniešu pārstāvim), Mr. Gay Nacionālais kostīms (arī Filipīniešu pārstāvim).

Noslēdzoties konkursam, tika paziņota arī nākošā konkursa norises vieta, kas (kas par sakritību :P ) būs Johanesburga, Dienvidāfrikas republikā. Konkurss tur norisināsies no 4. - 8. aprīlim. Ja pareizi esmu informēts, Dienvidāfrikas republika ir vienīgā valsts Āfrikā, kur būt gejam nav sodāma lieta un atminoties neseni spēcīgās negācijas mēdijos par Ugandu (un citām mazajām radikāli homofobiski noskaņotajām valstiņām) un viņu attieksmi pret gejiem, tiešām ceru, ka šāds notikums pievērsīs lielāku uzmanību cīņā pret homofobiju šajā kontinentā.

Oedgardo

Pirmdienai piedienas atslodze, pareizi? Tad nu iepazīsties: Oedgardo.

...vienkārši Oedgardo.

Tu būsi mans vergs!

Pirms turpinu, man jāizstāsta neliels ievadiņš: Pēdējās nedēļas ir bijušas tiešām nervus kutinošas un jaunu piedzīvojumu pilnas. Vakar redzēju treileri filmai Likteņa labotāji (The Adjustment Bureau). Ja tā tās lietas tiešām notiekas, tad man tā vien šķiet, ka pie mana likteņa piestrādā vesela komanda to mēteļoto un cepuroto, jo Liktenis, smēķējot zālīti, nu ir pieķēries manas likteņa līnijas vilkšanai pilnīgā bezsakarā ar jauniem pagriezieniem, kad vien ienāk prātā - kā scenāriju raxta Holivudas seriāliem. Ko vēl mēs varētu ielikt, lai paceltu reitingus? Dievs ar reitingiem, notikumos es iekuļos kā ezītis miglā. Atskatoties uz šo šīm pāris nedēļām, un arī pēdējo gadu gaitā piedzīvoto, es pats vairs nespēju noticēt, ka neesmu kāds grandiozs mārketinga projekts, kuram brends reklāmas beigās vēl nav zināms, jo pāris lapas vēl priekšā.

Lai nu kā - pašam neizprotamu iemeslu dēļ, nevaru piebeigt ieraxtu par jūtām un notikumiem ap tām (kas nu pievienojies tiem pāris, kuri atlikti maliņā, lai nobriest), tāpēc vienkārši pārlēkšu tai nodaļai un izstāstīšu notikumu, kas sekoja - pašidomātajā rehabilitācijā ar sexa un alkohola palīdzību, lai aizmirstos, nedomātu vai vienkārši aizbēgtu.

Tātad, tu jau droši vien esi ievērojis, ka es testēju savas robežas un, ja saņemu drosmi, nesaku nē lietām/notikumiem, kas pieejami, ja pameklē. Esi dzirdējis par vergu būšanu? Nē, es nerunāju par mazajiem aziātu bērneļiem (piedod), kas lētās drēbes meistaro kādā pagrabā tur tālumā, bet gan par tiem, kas mums tepat apkārt - tiem, kas kādu nepiepildītu vēlmju, jeb apzinātas baudas izjušanas cerībā grib būt dominēti, pazemoti vai vienkārši izjust to, ka viņiem nav teikšana un tu esi tas, kas dod pavēles. Ha ha, un nē, es nerunāju par sadzīvisku vergu, lai gan pieļauju arī tādu izmantojamības veidu varētu pie reizes pievilkt klāt: Pēc sexa - nomazgā manus traukus, vergs!

Puisis uzrunāja mani pirmais, pamatīgi komplimentēja manu izskatu un nepārprotami izrādīja pastiprinātu interesi. Nekas pārsteidzoš. Toreiz tas tā arī palika, jo biju aizņemts ar savām jūtām, bet pavisam nesen, atcerējos par šo virtuālo sapazīšanos un citu prioritāšu vadīts, sāku saraxtīties ar viņu. Jautājumam sekoja atbilde un tā nu mēs pavisam ātri nonācām līdz tam, kas un kā patīk gultā... Viņš nedaudz minstinoties, atklāja, ka (visa cita starpā) ir ieinteresēts tikt dominēts. Sajutos kā atvēris durvis uz kaut ko jaunu un apmulsu. Nu neesmu es nekad neko tādu darījis. Un, godīgi sakot, biju pārsteigts - viņš nebija viens no tiem, kuriem tu piesietu šādu birku no tās saskarsmes, kas redzētā netā uzskrienot nejauši kādai lapai par "vergiem" - viņš bija superizskatīgs, ar tiešām labi veidotu ķermeni un spējīgs veidot sarunu.

Lai nu kā - mūsu saruna nedeva man mieru. Un nepagāja ilgs laiks līdz klauvēju pie viņa durvīm. Viņš zināja, ka esmu pilnīgi balta lapa šai pasākumā. Domāju, ka man ir krietni attīstīta fantāzija un neesmu pirmo dienu netā, bet realitāte ir realitāte - vienmēr ir pirmā reize ar šaubām par atļautā limitiem vai vispārējām iespējām un paša standartiem... Nu negūšu es baudu no fakta, ka viņš tiešām man varētu laizīt kurpes, varu nodarīt viņam sāpes vai tā, ka varu viņu apliet ar zelta lietu, utt. Nospriedu, ja es piedalos, tad līmenī, kur es gūstu tiešu baudu. Viņš piekrita... Tas viss izvērtās laikam sava veida "verga" adaptācijā...

Jau liekot vien viņam izģērbties, noelsos. Goš, tur ir ko redzēt. Muskulis pie muskuļa un viņš zin kā tos parādīt... Nopelni iespēju mani izģērbt, nosaku, satverot viņa roku, kas jau bija stiepienā, lai atpogātu manu kreklu. Kā boss? 20 atspiedieni no grīdas varētu būt tā vērti. (Hei, nu tā ir pirmā reize, kad ko tādu daru!) Nepagāja pat pāris sekundes un viņš jau pumpējās, man skaļi skaitot. O goš, o goš. Tas dupsis, tie bicepsi, un viss pārējais... Es nokļūdījos skaitīšanā apzināti. Divreiz. Viņš neiebilda (pareizāk gan būtu teikt - centās, bet es pacēlu balsi un turpināju skaitīt it kā nekas nebūtu noticis). :D

Viņš palīdzēja mūsu "spēlē", lūdzot atļauju darīt ko sexīgu vai vienkārši tādējādi dot man mājienu par iespējām un pavisam drīz es jau locījos baudā ko sniedz prasmīgs mēles galiņš vai lūpas. Esi kādreiz kādu pēris, jo viņš bijis nepaklausīgs? Hmmm, es esmu, jo atklāju, ka "neciešu nepakļaušanos manām pavēlēm" (ha ha).

Sex? Tas izvērtās vairāk kā eksperiments, kurā skaidri definēti noteikumi: es daru visu, lai nodrošinātu baudu sev. Tu nodrošini baudu man. ...es beidzu 2reiz. ...neiedziļināsimies detaļās. :P

Tas iekāres pilnais skatiens, kas viņam bija uz ceļiem esot un turot gatavībā manas apakšbikses, kad es jau kāpu ārā no dušas un slaucījos, bija neapraxtāms. Ceru, ka es sniedzu tev baudu, boss, jo būtu pagodināts tevi satikt atkal, viņš saka, uzvelkot tās man kājās un noskūpstot mani uz vēdera. Es domāju, ka esi nopelnījis, lai es saglabātu tavu numuru telefonā, atbildu bez emocijām, cenšoties spēlēt baigi strikto.

Njā...