Viņa ex...


Tā nu sanācis, ka jau kādu laiciņu man blakus iet kāds puisis. Jup, aukstajos vakaros gultā kāds labi sasilda, arī vairs nav jāuztraucas par to, ko taisīšu vakariņās, jo gatavo viņš un staigājot pa pilsētu varam aprunāt nejauši uz ielas redzētos puišus no Grindr. So far so good - divas kuces grauž vienu kaulu.



Kas un kā izvērtīsies vien kafijas biezumos var gūglēt, bet jau tagad droši varu teikt, ka kopā būšana būs labs avots jaunām pārdomām. ...so arī tev nāksies šo un to uzklausīt un varbūt pat varēsi padomu dot, jo esmu pilīgi jaunā un neizpētītā teritorijā. Par pārdomām runājot - jau vairākas dienas netieku gudrs kā uzvesties. Redz: viņš ar savu exu ir ļoti labās attiecībās. Dažreiz pat šķiet - pārāk labas...

Tas nav noslēpums, ka esmu no tiem, kurš dedzina visus tiltus aiz sevis - ģeogrāfiskā vai cilvēku ziņā - viss viens. Es cenšos būt pieklājīgs, bet puišus ar kuriem kas nav izdevies vai nogājis greizi, labāk redzu ejam kā nākam, tas pavisam droši. Tā nu sagadījies, ka labprāt piekopju teicienu - no acīm prom, no galvas laukā. Mazāk uzraukuma un atmiņu uzplaiksnījumu. Bet es arī zinu, ka ne visi ir kā es. Un savā ziņā viņu var arī saprast: ja kopā pavadīti savi 10 gadi, tur ir savs pieradums, uzticība un vēsture veidojusies, pareizi? Nu sanāca tā, ka ceļi šķīrās, bet attiecības nekur nav pazudušas. Arī draugu loki un pilsēta ir un paliek viena - agri vai vēlu nebūs kur sprukt.

Es saprotu visu un mani netraucē viņa veselīgas attiecības ar exu, BET kur ir tas brīdis, kad jāpasaka skaidrs PIETIEK, tālāk es negribu neko dzirdēt vai piedalīties? Draudzīga manis atrādīšana pie drinka? Exa uzaicinājums visiem kopīgi ieturēt vakariņas pie viņa? Kopīgi doties izklaidēties? Exa izpalīdzēšana mūsu ceļojumu plānošanā? Viņu abu savstarpējā saziņa par to kā izskatos un ko varu? utt? Pēdējās dienās esmu sācis justies kā kurā tur sezonā Draugos Monika jutās, kad Anistone (tikko pamesta attiecībās) visu laiku centās pavadīt laiku kopā ar viņu un Čendleru...

Zini īstenībā jautājums laikam ir: kad pienāk tas brīdis, kad varu teikt - hei, man tiešām nav iebildumu pret to ar ko tu draudzējies, satiecies vai pavadi laiku kopā, bet es esmu ar tevi, nevis tavu exu, draugiem vai darba kolēģiem. Ir zināms pieklājības līmenis, ko varu smaidot caur savilktiem zobiem izturēt, bet pazīstot sevi - tas nav bezgalīgs un ja tas tā turpināsies - beigas manai tolerancei būs tuvu.

...tai pat laikā negribu viņu sāpināt, jo tie ir viņa draugi, exs un darba kolēģi - visa viņa pasaule, kurā es esmu tikai jaunpienācējs.

Ir kādi ieteikumi, pamācības, atziņas no personīgās pieredzes?

5 komentāri:

  1. Ja viens par to sāk justies neapmierināts un tas traucē - robežā jau ir pārkāpta. Kamēr tas netraucē, viss var iet savu gaitu , mazāk vai vairāk. Tāpēc ir jārunā, jāsaka (bet bez pavēles izteiksmes,niknuma) ! Attiecībās pats galvenais ir runāšana, savu jūtu izklāstīšana un dalīšanās savās domās ar otru !

    AtbildētDzēst
  2. he, es jau nu teiktu tā, tas, ka attiecības ar eksu ir draudzīgas - tas tikai veselīgi.. tas cik daudz tu viņu gribi savā dzīvē - tas jau nu pasakāms ir uzreiz... ko tur stiept gumiju...
    vakara pie vīna laba saruna un punkts... savu skatījumu droši vari paust.. tas tikai pie reizes sakārtos visu, ja nu gadījumā tā, ka eks svarīgāks..tikai manas domas ;)
    u.

    AtbildētDzēst
  3. Viennozīmīgi - atļaušos piekrist Dīno teiktajam par atklātu izrunāšanos! Tikai un vienīgi saruna, abpusēji balstīta uz sapratni un uzticēšanos, var viest skaidrību un salikt visu pa plauktiem. Katrs mirklis, ko vienam no jums nākas "paciest", ir solis uz attālināšanos. Jo vairāk būs šīs "paciešanas", jo vairāk sāpju sagādāsit viens otram tajā brīdī, kad vadzis lūzīs un notiks vairs ne saruna, bet izskaidrošanās... Un tad var sanākt tā, ka nevēloties sāpināt, vēl sāpīgāk būs abiem.
    Katrā ziņā novēlu, lai manis teiktais tā arī paliktu mana teorija un nekad nepārvērstos par jūsu praksi...!!! Izrunājaties un lai vēl ilgs laiks jums kopā vadīts!!!

    AtbildētDzēst
  4. Tas, ka viens attiecībās sāk justies nekomfortabli, protams norāda, ka pienācis laiks izrunāties. Taču iemesli, kāpēc tā ir noticis , var būt dažādi. Nevienmēr tas ir tāpēc , ka otra puse pavada pārāk daudz laika ar savu ex. Tā var būt arī nedrošība un nepārliecinātība par sevi, jo, kā pats minēji, atrodies neizpētītā teritorijā. Tās var būt arī ne pārāk labas personības īpašības –egocentriskums un privātiepašnieciskums, jo mērvienība „ parāk daudz laika ar savu ex” nav objektīva un varbūt uzskatīt, ka ex laužas jūsu privātajā zonā, nav vispār pamata. Katrā ziņā šādās situācijās atklāta izrunāšanās bez emociju sakāpināšanas un drāmām, manuprāt, ir vislabākā. Šī sajūta pati no sevi nepazudīs. Un tas var prasīt vairāk nekā vienu reizi izrunāties. Taču, ja arī otra puse vērtēs pašreizējās attiecības augstāk par iepriekšējām, tad viņš noteikti kaut ko darīs, lai tu tā vairs nejustos.

    AtbildētDzēst
  5. Ohh, pavisam piemirsu updeitot jūs visus: liels paldies par ieteikumiem, jo izrunāšanās tiešām palīdzēja - jau gandrīz nedēļa, kopš esmu exa free! ;) ...īstenībā pats nezinu vai būtu saņēmies. Viņš pats vienvakar uzjautāja vai viss ir ok, jo esmu nedaudz ierāvies sevī, so vārds pa vārdam dabūja ārā - bet jā, izrunājām.

    AtbildētDzēst