Nav jēgas iet aplinkus - notikums no aizvadītās nedēļas: bučojoties velku puisim nost bikses. Puisis manos gados, izskatīgs, skaidri redzams - pavada laiku piestrādājot pie sava ķermeņa un cik nu no pāris dienu čata var spriest - krietni sakarīgs. Bet atpakaļ pie biksēm: velku tās nost un tici vai nē, tur mani sagaida apakšbikses ar zīmējumiņiem no sūkļa Boba - tā jūraszvaigzne uz zila fona visapkārt. Hmmm... Nu labi, nospriežu - apakšbikses ir un paliek apakšbikses - galvenais jau ko tās piesedz, pareizi?
Bet ar to vēl nekas nav beidzies. Veiksmīgi ticis ar tām biksēm galā atskārstu, ka lūkojos pretim 2 sūkļiem Bobiem. Viņam kājās zeķītes ar Boba bildi. Pa visu zeķi. Nezināju, ka tādas printē arī pieaugušo izmēram. Izskatās, ka esmu atradis sūkļa Boba fanu. Vēlāk, izmantojot tualeti, atskāru, ka maliņā pie poda, smukā kaudzītē, sakrāmēti dažādi komiksi. Atpazinu Spiderman uz augšējā...
Kur problēma? Dīvaina sajūta it kā tu pārgulētu ar puiku, kurš nav vēl īsti sasniedzis pubertitāti. ...tici man viņš bija to sasniedzis, pārsniedzis un droši, ka arī aizmirsis, bet kādā ziņā laikam arī aizkavējies tajā. Tu esi tas kā tu rīkojies un uzvedies, pareizi? Bet kā lai uztver puisi, kurš vēl joprojām staigā zeķēs ar Bobu vai uztic savu mantību "aprūpēt", piemēram, Disneja varoņiem? Nebija tā, ka būtu viņu pārsteidzis galīgi neplānoti, piedāvājot sexot kā no zila gaisa. Mēs to saplānojām iepriekšējā dienā. Tātad - atrunas, ka tas tā nejauši, īsti kritiku neiztur.
Bet tai pat laikā pieķeru sevi pie domas - varbūt es esmu nepareizs uzskatot, ka pieaugot arī tavai attieksmei vajag pieaugt līdz ar tevi? Varbūt viņš bija viens no tiem, kurš uzdrošinās peldēt pret straumi un es esmu tas, kurš iesīkstējis un uzvedas kā izbrīnīts auns, blenžot uz jauniem vārtiem?
Lūk, tas gan ir komplekss, kad cilvēks iedomājas, ka viņš ir "pieaudzis"...
AtbildētDzēstNav tāda jēdziena pieaudzis - drīzāk tā apziņa, ka spēj atbildēt par kaut ko, uzņemties atbildību, bet tomēr cilvēkiem tas kaut kā saistās ar "nopietnām" lietām un nepieļauj kaut ko bērnišķīgāku un optimistiskāku.
Kamēr cilvēks spēj būt arī nopietns un "pieaudzis" tur, kur tas ir vajadzīgs, patika pret multeņu un komisku varoņiem, sajūsma par karuseļiem, pirmo sniegu un tamlīdzīgas lietas parasti ir tikai pozitīva iezīme. Katram vajadzētu spēt sevī saglabāt mazliet no bērna un nekaunēties to izrādīt. Bet nu tas tā - pēc maniem kritērijiem.. :)
AtbildētDzēstVārdi skan jau labi, bet vai ikdienā visi tiešām tik pozitīvi attiecas uz saviem līdzpilsoņiem?
AtbildētDzēstVarbūt kāds joka pēc uzdāvināja. Neliekas nekas neparasts. :P Par komiksiem gan savādi.
AtbildētDzēstUn ja nu viņš vienkārši ir komiksu fans? nevis tā vienkārši, bezjēdzīgi, bet prof līmenī.. ja nu tas ir viņa mazais hobijs, aizraušanās..mums katram ir kaut kas, kas mūs ļoti interesē.. ja nu viņš par sūkli bobu un komiksiem raksta doktora disertāciju..
AtbildētDzēstatlaid bremzes, dzīve tikai viena.. :)
viņam patīk, viņš jūtās ērti un nēsā tādas bikšeles kā vēlās - un ir laimīgs..iespējams, ja viņam uzspiestu nēsāt baltas, vai melnas, viņš nebūtu nedz priecīgs, nedz labs...
u.
Es vienreiz braucu vilcienā mājās man pretī sēdēja meitene un blakus pusis,nu tā ap 25 gadivarētu būt ...Un sis čalīts no tiem vilcienu tirgoniem nopirka Mickey Mouse komiksu. Nu itkā nekas īpašs ,domāju ,ka varbūt kādam sīkam radiniekam pērkvai kaut kā tā ...Bet izrādījās priekš sevis pirka. Betpats gavlenais ,ka viņs to lasot visu laiku smējās kā mazs bērns ...Protams,man sanāca smiekli un centos novērsties no viņa ,paskatījos uz pretīm sēdošo meiteni ,vēl joprojām smaidīdams. Šķiet ,ka viņu arī tas nedaudz uzjautrināja.
AtbildētDzēstun tas džeks vilcienā noteikti jutās laimīgs, smējās - kā zināms, tas ir vajadzīgs un veselīgi, neņēma galvā ko citi domā... laimīgs cilvēks...
AtbildētDzēstu.