Šodien beidzot viena brīva diena un esmu saspiedis ābolu sulu mājas sidram (jau kuro reizi brūvējam - tiešām labāks un garšā bagātāks, kā tas, kas veikalā nopērkams - dod ziņu, ja gribi recepti) un nupat, nupat sataisīju plūmja šņabja uzlējumu... Pilnīgi netestēta recepte, bet esot labas atsauksmes. Vienīgais mīnuss - jāgaida 3 mēneši līdz testam...
Bet tā ir tikai viena dienas dimensija - otra, kas nelika mieru bija ar neapstādināmām pārdomām, kuru pamatā Adele(s) "Someone like you"? Esi dzirdējis? Ja nē, noklausies, jo šis ieraxts balstīts uz dziesmas tekstu...
Netieku es vaļā no šīs dziesmas. Roka neceļas to izdzēst, bet arī nevaru pārstāt to klausīties. ...un tā vienmēr nejauši uzpeld random pozīcijā, kad, ar austiņām ausīs, dodos pa pilsētu. Kas tai tik pārdomām bagāts? Nu redzi - pieļauju, ka katram no mums ir bijis brīdis dzīvē, kad ceļš, kuru kādu laiku esi mērojis kopā ar kādu sirdij tuvu, jāsāk staigāt vienam pašam (izšķiries ar kādu/pārtrauc attiecības, utt). Nav nozīmes kurš vainīgs vai kāds iemesls - svarīgi ir pats notikums. Iet laiks un tu, iespējams, atskaties uz to visu un varbūt kaut kādu apkārt esošu apstākļu sakritības pēc - pat sāc domāt - diez kā būtu, ja mēs atkal saietu kopā, diez ko viņš dara, utt. Ja tu esi drosmīgs un apņēmības pilns - tu sāc rīkoties. Nu kā tai dziesmā - uzrodies kā no zila gaisa un centies likt saprast, ka vēlies pagriezt to laiku atpakaļ un ka tev nekas tomēr nav beidzies...
Vai es jau minēju - katrs no mums noteikti gājis cauri kam līdzīgam. Jup, minēju. Bet līdz šodienai, šī dziesma man bija kaut kas līdzīgs brūču uzplēšanai, ko tu īstenībā izbaudi, jo laikam gribi nedaudz paciest vai sajusties kā cietējs. Nu nedaudz. ...jo esi viens, jo jūties vientuļš, bet viņš bija kaut kas īpašs, utt. ...un tu ceri, ka viendien viss nokārtosies un jūs būsiet kopā. Toreiz es izlēmu neceremoniāli pielikt punktu, jo viņš bija attiecībās un, pat neskatoties uz abpusējām simpātijām, toreiz šķita nepareizi būvēt savu laimi uz kāda cita nelaimes. Vēl joprojām tas šķiet nepareizi, bet katru reizi dzirdot šo dziesmu, es kaut kur dziļi dziļi sevī gribēju saņemties un atkal klauvēt pie viņa durvīm ar visu lielo cerību sirdī...
Jautāsi: kas notika šodien? Nezinu - samirku lietū, skābā ābolu sula izraisīja kādu ķīmisku reakciju vai saelpojos šņabja tvaikus mirkli par ilgi, bet smadzenes nepamet doma - kā tu uzdrošinies uzrasties pie viņa durvīm, maita, un tad stāstīt, ka tev nekas nav beidzies, bet tu esi laimīga par viņu un ceri, ka atradīsi kādu līdzīgu? Uztvēri, ko es domāju? Ja nu viņam viss ir beidzies: viņš tiešām ir atradis mieru un piepildījumu savās attiecībās un izbauda dzīvi, bet tad: knock! knock! - uzrodies tu un atgriez atpakaļ visu, kas bija tik sāpīgs (pieļauju, ka arī viņam bija). Kurš tev deva tiesības savu nespēju atrast jaunas attiecības/piepildījumu uzgrūst tagad viņam un likt mocīties pārdomās vai viņš tiešām ir laimīgs un ko darīt, utt.?
Drausmīgi sakaunējos par savām domām (plānu par klauvēšanu pie viņa durvīm). Es tiešām negribētu, ka brīdī, kad jūtos laimīgs, uzrastos kāds no pagātnes un tagad teiktu - hei, tu man pietrūksti. Nu ļoti. Atceros kā mums gāja un tagad esmu sapratis, ka izdarīju baigo kļūdu tevi atgrūžot. Man baigi gribētos būt ar tevi kopā, bet redzu, esi labās attiecībās un ceru, ka esi laimīgs. Iekšēji jūtu, ka nespēju tevi aizmirst, bet ceru, ka ar laiku atradīšu kādu, kas būs kaut uz pusi tāds kā tu...
...bet kā zināt, vai viņš ir laimīgs? Ja nu viņš tomēr pirms gulētiešanas atminas mani un klusumā cer, ka vienu dienu uzradīšos un klauvēšu pie viņa durvīm? Esi redzēji filmu: Pirms saullēkta? ...un daudz svarīgāk - tās turpinājumu: Pirms saulrieta? (before sunrise; before sunset)
AAAAAAAAA, esmu kā kāmītis ritenī ar savām pārdomām un nezinu kā likt tam ritenim apstāties pie pareizā lēmuma.
...bet austiņās atkal skan: I heard...
Zināma sajūta...
AtbildētDzēstDiemžēl bet laikam vienīgais kas spej atbrīvot no tā ir paņemt un arī izdarīt to ko domā, ja nekā nebūs varbūt būs vel lielākas sapes tomēr varbūt beidzot tiksi pāri savam sapnim, ilūzijai par kādreiz atkal saiešanu...
...nenoliedzu, ka Adele ir liela māksliniece un viss pārējais, kas saistās ar to visu, bet, godīgi - man viņu klausīties ir grūti! Ne jau tāpēc, ka teksti ko atgādinātu vai kā... vienkārši viņas mūzikā ir kas tāds, kas tracine, ne pievelk!
AtbildētDzēst...kā man reiz kāds cilvēks teica: visas dzīves (emocionālās) problēmas, kas rodas kaut kā, ir tikai galvā (arī tās - sirdij tik tuvās), ja to spēj izprast un ar to sadzīvot, tad skats uz to, kas notiek tev apkārt un iekšā, kardināli mainās. Protams, paliek tā saldsērīgā sajūta, ka reiz esi pieksāries kādai skaistai, bet mūžīgi promslīdošai tēlu pasaulei, bet tas jau tikai padara skaistāku to mirkli, kuru izdzīvo!