Īsa saruna ar Evitu

Nolēmu spert soli tālāk un pats izrādīt iniciatīvu, iepazīstinot nedaudz vairāk ar Evitu, par kuru balsoju. Jup, kārtējā intervija no cikla - Viņi ir starp mums - Evita Goša.




- ko tev nozīmē būt lezbietei?

Tā ir viena no daudzajām manas identitātes sastāvdaļām.

- katram ir savs stāsts par to kā tas notika? es domāju: apziņas formēšanos par būšanu citādākam. vari pastāstīt par savu stāstu?

Paspēju uzaugt "laikmetā pirms interneta", un tolaik vispār par seksualitāti nebija nekādas informācijas, izņemot, protams, grāmatu "Mīlestības vārdā", kurā bija sarakstīti visādi brīnumi. Skolā par to nerunāja, nekur citur arī ne. Kad sapratu, ka esmu citāda, turpināju izlikties, drīzāk likt sev noticēt, ka neesmu gan. Mēģināju sev iestāstīt to, kas bija dzirdams arī sabiedrībā, - ka nāks tas ĪSTAIS un tad jau dzīve "nokārtosies". Ar šodienas izpratni domāju, kā vispār spēju pilnībā noslēpt tik būtisku cilvēka identitātes sastāvdaļu. Pagāja laiks, līdz es uzdrošinājos noticēt, ka tuvas attiecības ar sava dzimuma cilvēku vispār ir iespējams izveidot un ka es vienīgā neesmu "dīvaina". Taču vēl ilgāks laiks pagāja, līdz es sapratu, ka šādas attiecības nav jāslēpj, jo svarīga ir nevis attiecību forma, bet gan saturs. Cilvēkiem vispār nav jāslēpjas ne no sevis, ne no citiem.

- man ir palaimējies ar krietni atvērti domājošiem vecākiem un radiem vai draugiem nav daudz iespēju izvēlēties, bet bija arī ļoti grūti laiki to visu pašam pieņemt. es tiešām apskaužu visus tos jauniešus, kuriem mūsdienās ir pieejami kaut vai neskaitāmie It Gets Better video. ja tev būtu iespēja dalīties savā pieredzē un ieteikumos, ko tu teiktu savā video tiem, kuriem nav paveicies vai šķiet, ka "nu ir vāks"?

Ir lieliski, ka šobrīd ir pieejamas atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem un ka ir iespējams apzināties, ka pasaulē ir daudz līdzīgo. Es noteikti būtu ieguvusi daudz vairāk laika citu jautājumu risināšanai, ja es daudz agrāk būtu guvusi informāciju par tēmām, kas tik ilgi uzskatītas par tabu. Taču informācijas pieejamība un iespēja saņemt atbalstu un palīdzību nenozīmē, ka dzīve būs ārkārtīgi viegla. Kuram gan tā tāda vispār ir? Uzskatu, ka jauniem cilvēkiem jātiecas pēc izglītības, jo tā padara spēcīgāku un neievainojamāku. Ja cilvēks jūtas stabili un droši savā profesionālajā dzīvē, ir daudz mazāk iespēju, ka viņam darīs pāri viņa seksuālās orientācijas dēļ. Izglītība ir iespēja cilvēkiem, kas ir piederīgi jebkurai sabiedrības grupai, pret kuru ir vērsta neiecietība.

- gūglējot tevi, uzpeld krietni daudz informācijas par tavām LGBT aktivitātēm (piedalīšanos Mozaīkas bīdīšanā, praidi, utt). cilvēcīgs jautājums - kāpēc? nevienam nav svešs, ka būt LGBT aizstāvim Latvijā ir krietni stresains, negācijām apveltīts un dažreiz nepelnīti noniecināts "brīvā laika pavadīšanas veids". to pašu laiku tu varētu pavadīt kaut vai ar meiteni mājās pie TV?

Manī mīt "nemiera gariņš", un es nespēju vienaldzīgi noraudzīties uz dažādām netaisnībām, t.sk. neiecietību pret LGBT cilvēkiem. Darboties ar LGBT jautājumiem Latvijā tiešām nav viegli, taču gūto pozitīvo emociju noteikti ir daudz vairāk, un tās ir nozīmīgākas. Pēdējo gadu laikā esmu satikusi brīnišķīgus cilvēkus gan Latvijā, gan citur pasaulē, tāpat ir liels gandarījums par paveikto. Vēl pirms dažiem gadiem mēs cīnījāmies par tiesībām pulcēties, bet šobrīd sabiedrībā un politiskajā vidē jau notiek diskusija par viendzimuma pāru tiesiskās aizsardzības nepieciešamību. Attīstība pozitīvā virzienā nav nemaz tik lēna, lai gan reizēm šķiet, ka situācija ir bezcerīga.

- esi viena no nedaudzajām, kuras atklāti sabiedrībā ir pateikušas: man ir dzīvesbiedrene. nevis draudzene, bet dzīvesbiedrene. vai īstenībā - sieva? ...tikai intereses pēc - kā mūsdienās īsti sabiedrībā tiek stādīta priekšā/iepazīstināta otra pusīte homo attiecībās (otra pusīte, sieva, partnere, dzīvesbiedre)?

To cilvēki izlemj paši. Man vissirsnīgākais un atbilstošākais termins šķiet tieši dzīvesbiedre.

- vai tas vienmēr neizsauc papildus jautājumus no apkārtējiem? (tiešām dzīvesbiedrene?, utt?)

Protams, tiekoties ar svešiem cilvēkiem, nekad nevar zināt, kāda būs reakcija un informētības līmenis. Pie skaidrošanas jau ir pierasts.

- būdams pilnīgs analfabēts tiesībās - vai ārpus Latvijas robežām ir valsts, kurā esat oficiāli uzskatāmas par ģimeni? esat salaulājušās kaut kur oficiāli?

Mūs 2005. gadā salaulāja Māris Sants, tā ka mūsu laulībai ir simboliska, ne juridiska nozīme. Esam apsvērušas reģistrēt partnerattiecības vai laulāties oficiāli ārpus Latvijas, bet pagaidām vēl neesam to izdarījušas. Jāteic, ka aizvien vairāk geju un lesbiešu pāru to dara, un daudzi arī ir nolēmuši savu dzīvi ar Latviju turpmāk vairs nesaistīt. Starp citu, to, ka nelaulāti/nereģistrēti viendzimuma pāri Latvijā nav uzskatāmi par ģimeni, mums mēģina iegalvot daudzi politiķi, bet jāpievērš uzmanība tam, ka Satversmes 110. pantā precīzi definēta ir tikai laulība - tā ir savienība starp vīrieti un sievieti. Ģimenes definīcijas Satversmē nav. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Latvijas Republikas Satversmes tiesas praksi, interpretējot jēdzienu “ģimenes dzīve”, prioritāra ir sociālā un bioloģiskā realitāte (t.i., ģimenes jēdziens neattiecas tikai uz tām ģimenēm, kas veidotas uz laulības pamata). 2010. gada 24. jūnijā ECT pieņēma spriedumu lietā Šalks un Kopfs pret Austriju (Schalk and Kopf v. Austria), kurā atteicās no iepriekšējās prakses (kurā noteica, ka viendzimuma pāri bauda privāto dzīvi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta kontekstā) un noteica, ka homoseksuāli pāri veido ģimenes dzīvi 8. panta izpratnē. Šis ir ļoti svarīgs spriedums visiem gejiem un lesbietēm. Ikreiz, kad dzirdami meli par to, ka viendzimuma pāri neveido ģimenes, aicinu uz tiem reaģēt ar augstāk minētajiem argumentiem.

- neesat vienīgās meitenes, kurām ir attiecības, bet esat vienas no nedaudzām, kuras to izlēmušas pacelt pakāpi augstāk - deklarējot kā dzīvesbiedra statusu. kāpēc tāds lēmums un vai tam ir kāds sakars ar vēlmi citiem (politiskajai, likumiskajai bāzei) to "iebāzt sejā"?

Latvijas ģimenes tiesību regulējums absolūti neatbilst sociālajai realitātei un neiekļauj un neaizsargā visas ģimenes. Latvijā vienīgā divu cilvēku kopdzīves forma, kas ir tiesiski aizsargāta, ir laulība, un tā ir pieejama tikai pretēja dzimuma cilvēkiem. Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem vairāk nekā puse laulību Latvijā tiek šķirtas, bet gandrīz puse jaundzimušo dzimst nelaulātiem vecākiem. Pastāv arī viendzimuma pāru veidotas ģimenes (par kuru skaita noteikšanu valstij nav bijusi interese, neskatoties uz to, ka to ir bijusi iespēja darīt, piemēram, šogad notikušās tautas skaitīšanas ietvaros, līdzīgi, kā tas tika darīts citās ES valstīs). Tātad kopumā ievērojams skaits cilvēku veido ģimenes, kuras neizriet no laulības. Tiesiskā regulējuma kliedzošā neatbilstība realitātei ir steidzami jānovērš. Dzīvojot atklāti un informējot apkārtējos un politiķus par pastāvošajām problēmām, mēs varam šo procesu paātrināt.

- tu esi OUT, esi pamanāma sabiedrībā, tev ir dzīvesbiedrene un tu strādā darbā, kurš tiek uzskatīts par krietni prestižu. visu to tu nebūtu varējusi sasniegt, ja tev nebūtu bijis mērķis, kas palīdz izkļūt cauri grūtām dienām - ja nav noslēpums - kas tevi virza uz priekšu?

Mani virza nepieciešamība pēc attīstības. Zemapziņā noteikti arī piederība minoritātei spēlē savu lomu. Ja cilvēki ir profesionāļi savā darbā, ir labi vecāki, ir sabiedriski aktīvi utt., zūd pamats viņus uzskatīt par mazāk vērtīgiem sabiedrības locekļiem nekā citi kādas viņus identificējošas pazīmes, piemēram, atšķirīgas seksuālās orientācijas vai etniskās izcelsmes dēļ.

- lai kā es to negribētu jautāt, viss noved pie svarīgākā iemesla: noteikti neesmu pirmais, kurš to jautās, bet tomēr: cilvēciski skaidri un bez partiju deklarāciju iesaistīšanas - kāpēc?

Vēlos piedalīties iekļaujošas sabiedrības, kurā līdztiesība tiek nodrošināta visiem sabiedrības locekļiem neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes, seksuālās orientācijas u.c. pazīmēm, veidošanā. Līdz šim to esmu darījusi NVO sektorā (esmu "Mozaīkas" dibinātāju vidū un darbojos tur kopš dibināšanas brīža), tomēr uzskatu, ka Saeimā ir pieejamas plašākas iespējas šī mērķa īstenošanai.

- vēl viena lieta, ko īsti neizprotu - kāpēc maza un gandrīz nedzirdēta (lai neteiktu - partija, kas daudziem var šķist kā humors, kaut vai nosaukuma izvēles dēļ) partija? vai vieglāk nebūtu iet caur kādu no lielajām, "garantēti iekšā tiekošām", bet saprātīgi atvērtām partijām un censties ietekmēt notikumus no turienes?

Vieglāk vispār ir nebūt sociāli aktīvam, strādāt tikai savā labā un vakaros skatīties TV. Es tā īsti nekad neesmu peldējusi pa straumi, un arī kandidēšana vēlēšanās no Pēdējās partijas nav izņēmums. Pēdējā partija ir vienīgā partija Latvijā, kura balstās ideoloģijā, nevis kādas šauras personu grupas interesēs. Tā ir vienīgā partija, kura konsekventi, nelaipojot un neliekuļojot iestājas par vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņus identificējošām pazīmēm. Un tā ir vienīgā partija, kas iestājas par politisko reklāmu aizliegšanu, to vietā liekot politiskās diskusijas par sabiedrībai svarīgām vērtībām un darbiem.

- kandidēt pasākumā kā Saeimas vēlēšanas ir nopietns solis, vai tavai dzīvesbiedrenei bija loma šī lēmuma pieņemšanā? nevienu reizi vien dzirdēts, ka ģimenes locekļi centušies atrunāt, redzot cik netīra visa šī padarīšana ir kļuvusi pēdējos gados...

Mana dzīvesbiedre mani atbalsta, un man šis atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs.

- vēl viens jautājums, ko daudzi apdomā, bet īsti nepajautā - vai tavai kandidēšanai ir kāds sakars ar Mozaīkas bīdīto likumdošanas izmaiņu plānu attiecībā uz viendzimuma pāru tiesību aizsardzības projektu, kurš krietni skaļi tika prezentēts, bet beigās klusi ir pierimis un daži pat teiktu - veiksmīgi aizmirsts?

Mozaīka ir politiski neitrāla organizācija, un es kandidēju vēlēšanās kā Evita Goša, nevis kā Mozaīkas valdes locekle. Protams, man ir svarīgi, lai Latvijā viendzimuma pāri beidzot tiktu tiesiski atzīti. Es negribētu piekrist tam, ka Mozaīkas izstrādātais reģistrēto partnerattiecību likumprojekts būtu aizmirsts, gluži pretēji, politiķu vidū, plašsaziņas līdzekļos un plašākā sabiedrībā par to joprojām notiek diskusijas. Tas ir rosinājis arī, piemēram, Zatlera Reformu partiju šobrīd runāt par to, ka jānoregulē vismaz mantiskās attiecības, kas veidojas nereģistrētā (gan pretēju dzimumu, gan viena dzimuma pāru) kopdzīvē. Vienotība joprojām mēģina formulēt savu viedokli šajos jautājumos, un ir pilnīgi skaidrs, ka atpakaļceļa nav. Ir spiesti izglītoties arī tie politiķi, kuri joprojām nespēj atbrīvoties no aizspriedumiem un nevēlas pieņemt to, ka homoseksualitāte nav novirze, slimība, izlaidība vai kas tik vēl ne.

- ja puisis (nu pieņemsim - tāds kā es) tev jautātu pavisam vienkārši - lūdzu, pasaki man kāpēc man sestdien vajadzētu doties balsot UN kāds man būtu iemesls balsot par tevi?

Piedalīties vēlēšanās noteikti vajag, jo tieši balsojot Latvijas pilsoņi ar savu izvēli nosaka valsts attīstības virzienu un ātrumu. Nenovērtēsim par zemu valsts lomu mūsu dzīvē. Uzskatu, ka katram cilvēkam ir jābalso saskaņā ar savu sirdsapziņu, par tām vērtībām, kas viņam ir svarīgas. Manuprāt, izšķērdēta balss ir balss par to, kam cilvēks netic. Par t.s. "mazāko ļaunumu" vairs pati nevēlējos balsot, tāpēc arī kandidēju no partijas, kurai patiešām uzticos. Ja esi par iekļaujošu sabiedrību, kurā katrs cilvēks ir vērtība, aicinu balsot par Pēdējo partiju.

- mūsdienās ir ļoti aktuāli iesaistīties sarunās par aizbraucējiem, kas vienu vai otru apstākļu spiesti/ieinteresēti dodas prom no Latvijas. no mana viedokļa skatoties - visi, kas ir Latvijā vai nu pie stūrēšanas vai aktīvas atbalstīšanas varavīksnes jautājumos, ir ar pamatīgu pieredzi dzīvojot ārpus Latvijas (vai ir tā saucamie trimdas latvieši, kuri uzauguši ar citur valdošajām vērtībām sabiedrībā). kāda ir tava nostāja un attieksme pret aizbraucējiem un vai laiks, ko pati pavadīji Vācijā un Igaunijā studējot, ir ietekmējis tavu attieksmi/uzskatus un vēlmi iesaistīties minētajās LGBT aktivitātēs?

Man tomēr šķiet, ka cilvēka attieksmi pret dažādību noteic daudzu faktoru kopums. To vidū ir iekšējā inteliģence, izglītība, audzināšana, satiktie cilvēki, dzīvesvieta, intereses utt. Dzīves pieredze ārpus Latvijas noteikti ir svarīga, taču ne vienmēr izšķiroša. Man pašai tā savulaik palīdzēja saprast, ka dzīve "skapī" nav dzīve.

- apsolos: pēdējais jautājums: Pēdējā partija - precīzāk, tās varavīksnes kandidāti, un oligarhi aiz tās??? - vai pareizāk formulējot jautājumu: apkārt cirkulē runas par geju mafijas (un tās krustmātes) iespējamo ietekmi uz notikumu labvēlīgu bīdīšanu. vari ko komentēt?

Šad tad ir iespēja kārtīgi izsmieties par dažādu cilvēku izdomātām sazvērestības teorijām, t.sk. par "geju mafiju". Labprāt uzzinātu, kur ir uzņemšanas nodaļa ;).



Un neiztrūkstošie:

3 vietas randiņam, kuras tu iesaki: Cafe Osiris, kino, jūras piekraste

"I Dreamed a Dream" Susan Boyle izpildījumā

"Love is Everything" Jane Siberry izpildījumā


un Antony and the Johnsons "The Lake"