Nē, šis ieraksts nebūs par seksu. ...lai gan sekss ir tā dziļā pamatā. Šis ieraksts būs par nejaušībām, kas ietekmē mūsu ikdienu.
Tas notika pēc tam, kad es pamazām jau biju akceptējis, kas es esmu un jau kādu laiku biju sācis satikties ar puišiem un jā, arī sācis nodarboties ar seksu. ...ar puišiem. Nezinu kā ar tevi, bet man tad acis skrēja uz visām pusēm un šķita, ka esmu neapmierināms. Tai pat laikā gribējās beidzot arī ko vairāk par seksu... Lai nu kā, VIŅŠ izrādījās savādāks par citiem. Jeb pareizāk sakot - ļoti līdzīgs. Puisis iznācis atklātībā visiem jau kādu laiciņu, izdauzījies un dalīja manu viedokli par vēlēšanos būt ar kādu kopā ne tikai gultā.
Jāatzīstas, ka viņš bija pirmais no puišiem (uzrunātiem attiecīga temata portālā), kuru neinteresēja tikai tas, kas man ir starp kājām, bet arī tas, kas atrodas uz pleciem. Toreiz (paris gadus atpakaļ) es biju sasniedzis jau daudz, viņš - ceļā uz to. Ar degošām acīm un enerģiju, kas kūsāt kūsāja.
Lai garu stāstu padarītu vēl garāku, teikšu vien sekojošo: mūsu otrais randiņš bija pie viņa mājās (pirmais bija pie kafijas tases pilsētā). Es ierados ar vīnu un viņš gatavoja. Pasmējās par manu nespēju panest asus ēdienus. Un aizbildinoties, ka vēlāk nāksies nogaidīt līdz elpa noskaidrosies, bez liekiem kompleksiem apstulbinot mani noskūpstīja, pirms devās uzpīpēt.
Laikam tas bija vīns, vai asais ēdiens, bet jau neilgi pēc vakariņām bijām viņa gultā un maigojāmies... Lai nu kā tur sanāca, bet es laikam izdarīju kaut ko nepareizi un pēkšņi iestājās klusums. Tam sekoja apjumums mūsu abu sejās un viņš pazuda vannas istabā. Jutos pamatīgi apkaunojoši un justdams, ka esmu sabojājis visu noskaņojumu, atvainojoties devos prom. Mēs vairs nekontakējām kopš tā vakara.
Zini kāpēc es negribēju neko darīt vai turpināt vēlāk un vienkārši centos to aizmirst (lai gan diezgan bieži tomēr pieķeru sevi pie domas par viņu)? Negribēju būt tas čalis, ko (skatoties Ally McBeal un kā viņa mēģina randiņot puišus, bet katram, kaut kas noiet greizi un tad viņa tos atceras kā "puisis ar salātlapu zobos" vai "puisis ar saplēsto zeķi" utt.) atceras un vienmēr raksturo kā to ar salātlapu zobos.
Pārsteidzošā kārtā mani tas ļoti uztrauca. Tagad atskatoties domāju - vājprāts, kāds es biju naivs, domādams, ka viss ir neatgriezeniski sabojāts. Varbūt tas tā arī ir, bet esmu drošs, ka arī tev ir bijusi situācija, ko tu galvā izspēlē atkal un atkal cerībā, ka varbūt būs iespēja to labot.
Lai nu kā - šodien apskatot savu reti lietoto facebooku, viņa profils bija piedāvāts kā viens no tiem, ko facebooks iesaka pievienot draugiem (!!!). Vienmēr esmu brīnījies par to kā tiek izvēlēti tie cilvēki, kas tev tiek piedāvāti tur kā iespējamie paziņas, bet tas ir apbrīnojami, kā viņš parādījās uz manas listes. Nē, īstenībā - pat dīvaini, jo a) mums pavisam noteikti nav kopīgu paziņu, b) mēs neesam no vieniem apriņķiem sabiedrībā, c) mēs pat neesam atzīmēti kā geji, kas meklējas, d) nu nezinu vēl kādu iemeslu, lai uzsvērtu ka gandrīz neiespējami ir dabūt tajos 3 cilvēkos, ko rekomendē kā iespējamos draugus, ieraudzīt viņu.
Visu dienu staigāju apkārt domādams - ja nu šī ir tā iespēja, kas man tiek dota, lai mēģinātu vēlreiz? Naivi, bet... ...nosūtīju ielūgumu pievienot sevi viņa draugu listei.
Vai viņš mani atcerēsies? Vai viņš mani pievienos? Un, ja izdarīs, kas sekos tālāk? Dzīvosim, redzēsim. Apsolu informēt, bet tagad - ar labunakti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru