...man ir apnicis būt "straight". Ir pāris brīži un situācijas (tikai dažas gan, bet ir), kad, šķiet, esmu ar mieru, ja gejiem būtu kādas vienotas atšķiršanas zīmes, zināmas ne tikai mūsu zilajām acīm, bet arī hetero pasaulē. Nu tā - tikai labu gribot, lai nav nevajadzīgi mulsumi vai apjukumi...
Bet stāsts sākās jo nospriedu, ka kārtējo reizi mati ir par gariem un tos vajadzētu apgriezt. Pieļauju, ka pie vainas varētu būt arvien grūtāka to ieveidošanas padarīšana, varbūt arī dažu apkārtējo nejauši izmestie "esi noaudzis" un "noņem ķiveri iekštelpās", vai varbūt vienkārši vēlme taupīt šampūnu, nezinu kurš - skaidrs ir viens - pāris dienas atpakaļ apņēmības pilns čāpoju uz savu salonu. Paša asti ceļot, man patīk domāt, ka pieradums nav slikta padarīšana - tradīcijas balsta pasauli. Un matus griežot tās ir svarīgas.
Mazajā saloniņā, uz kuru eju, strādā 2 frizieres no kurām viena ir gados, otra jauna. Arī sevi es vēl joprojām pieskaitu jaunajiem - ne tikai sirdī un ādā, kuru mitrinātājs uztur pie laba izskata, bet ne par to tēma - atpakaļ pie mana stāsta: no abām frizierēm es uzkrītoši bieži tieku tai jaunākajai. Pat neatceros, kad pēdējoreiz sēdēju tās vecākās frizieres krēslā, tik sen tas bija. ...un arī šī reize nav izņēmums: - Kurā krēslā? Ah, nu pareizi: šajā, diez kāpēc vēl jautāju? ...un tevi sagaida nosarcis smaids.
Nezinu vai tev kādreiz tā bijis, bet ir tādi brīži, kad tu skaidri jūti - sarunas partneris tev grib iepatikties. Sarkšana, it kā nejauša pieskaršanās (frizierim neiztikt bez tādas, bet - hei, ir atšķirība), piekrišana gandrīz visam, ko saki, smaidīšana pat par neizdevušiem jokiem, utt. Protams, pastāv iespēja, ka es to izdomāju un redzu kaut ko kas tur nav, jo redz "esmu tik neatvairāms", bet nu nav jau tā, ka regulārā veikala kasiere mulst no manis sniegtā piecīša vai sētniece to vien gaida kā notīrīt ceļu pirms manis - vienkārši ir reizes, kad tu jūti ko tamlīdzīgu un sit kaut ar slapju lupatu (vēlreiz atgādinu - tas tik tāds teiciens, nevis mans fetišs) sajūta tur ir un tu netiec no tās vaļā. Un prātam jau to vien tik vajag kā vienu nelielu aizdomu... Jā, būsi nojautis - šis ir tas stāsts.
Un tā nu es sēžu tai krēslā, skatos kā man žāvē matus, galvu masējot un stāstu ko un kā es gribu no tā mežokņa uz galvas redzēt pēc brīža. Tu piefiksē neatlaidīgi tavas acis meklējošo acu kontaktu un nedaudz sāc uztraukties par to vai tagad nav īstais brīdis atgādināt, kur acīm jābūt (uz maniem matiem ir pareizā atbilde, nevis manām acīm). - Jā, jā, tagad aizmugurē vairs neatstāj garākus, jo jā, jā pirmie ataug... Jā, varam augšā nedaudz garākus, būs smuki.
Sēžu un skatos kā manas cirtas krīt, kā sniegs aiz loga, bet ne tas ir man prātā. Mani iztraucēja jau tai brīdī, kad apspriežot mašīnītes matu griešanas garumu, izdzirdu - jā, šitais meitenēm patiks! Hmm, šķiet šo frāzi šodien nedzirdu te pirmoreiz. Gandrīz vai kā pēdējais piliens visā kopumā tas pamodināja to kopējo aizdomu pavisam citā spēkā un radās doma varbūt pienācis laiks "iznākt" arī manai frizierei? Tā teikt - kopējam labumam un būs miers mājās. ...bet varbūt tomēr paciesties un atlikt uz vēlāku, kad tā mašīnīte būs mierīgi nolikta malā - nejauša rokas kustība un man var nāksies skūt visu galvu vai līmēt brūci, ko tagad man noteikti nevajag - norij un saknieb zobus - meitenēm patiks!
- "Meitenēm patiks? Kāda nozīme vai viņām patiks, bet kā tu domā vai čaļi ievēros?" - "Mans puisis domā, ka es izskatos smukāk, ja vien ar rokām ātri ieveidoju" sēžu un domāju teikumus kā to visu nokārtot pie vietas ar mazākiem zaudējumiem, bet mašīnīte vēl rūc un sprogas krīt. - Jā, jā, sen nav sanācis griezt, pats jau redz, nesaproti līdz kāds nepasaka vai izveidojas mežs ja nepaspēj tūlīt pēc dušas ieveidot. Aha, jā, uz šīs puses parasti guļu. Tiešām plānāki tai pusē? Hmm, nu ja tā pasaka, tad varbūt tiešām arī izskatās, nebūtu iedomājies. Jā, tur aiz auss neliels iekaisums no brillēm laikam, jau smērēju ar krēmu. (Atkal: uz galvu skaties, nevis acīm!)...
Kā tas beidzās jautāsi? Nevarēju sagaidīt, kad tikšu prom un izskrēju pie pirmās izdevības - nē, nē, būs labi, simetriski jau izskatās, so būs ok. Nesadūšojos. Un tas nebija tās mašīnas dēļ, kas starp citu mani vienmēr sviedrē, dzirdot to rūkoņu pie auss. Nē, īstenībā laikam nokaunējos. Nokaunējos, ka man par to kas esmu kādam jāstāsta, lai es justos labāk. Nu nepatīk man tie brīži, kad esmu no kāda pilnīgi atkarīgs un tai pat laikā stāstu, ka esmu kaut kas, kas lielam daudzumam šķiet nepieņemams. Neticu, ka man palūgs aizvākties pusapgrieztam, bet tā doma vien ir spēcīga - vai man grūti pacietīgi māt ar galvu un smaidīt to pusstundu? Redzi, nav īsti grūti to pateikt kādam, kad sliktākā gadienā vari pagriezties uz papēža un doties prom ar domu - fuck u too. Bet man tos matus vajag apgrieztus un labāk lai viņa cenšas flirtēt un ar aizrautību meklē to vienu atšķirīgo matu, kas bojā kopskatu, kā nošņāpj ko vairāk tikai lai ātrāk tiktu vaļā.
Šķiet, būtu laiks atrast labu frizieri geju.
...kā tu tiec galā ar līdzīgām situācijām?
Arī nekad neesmu pratis tikt galā ar šādām reizēm
AtbildētDzēst