Tie paši šorti

 

Uzmini, kuram atvaļinājums nupat ir beidzies un kura spalvainās kājas un zilās krosenes pabija Londonas praidā? Jup, manējās. Bildes būs drīz. Bet tev jau tik un tā šodien laika nebūtu tās gaidīt vai skaīt, jo visi dodas uz pikniku ar Neatkarīgo. :P

Bet atpakaļ pie tēmas: man atklājās savādas (nebijušas) sajūtas.

Gaidu savu sabiedrisko. Tas piebrauc, un durvis atveras. Kopā ar citiem sprinteriem, man garām pabāžas pakaļa, kas (ievēroju) iespiesta manos šortos. Nu labi – ne manos, bet tieši tādos pat šortos, kā man kājās tai dienā. Stāvot pieturā viņu neievēroju, bet kad tā nonāca manu nodurto acu līmenī... Nu nesmuki
liela un apvēlusies pakaļa un tai piekabinātais ķermenis ne par kapeiku labāks.

Nezinu kāpēc, bet apjuku un paliku stāvot pieturā (gaidot nākošo sabiedrisko) ar tādu nelielu riebuma sajūtu mutē. Mani šorti. Tam tusnim ir MANI ŠORTI!!!

Zinu, veikalu daudzums un manas finansiālās iespējas ir ierobežoti daudzumi, kas noved pie fakta, ka šorti, krekli, jakas, u.c. apģērbi, kas ir manā skapī, noteikti atrodas arī kādam citam skapī, bet viņš pat neizskatījās „forši” tajos šortos... Zinu, sūdīgs arguments, bet arguments...

...beidzot saprotu kā jūtas meitenes, redzot savu kleitu virsū beibei, kas paiet garām pa ielu, vai vēl trakāk - piedalās tai pat pasākumā, kur tu.

P.S. Tagad sēžu un domāju - diez kāda būtu mana reakcija, redzot super izskatīgu čali manos šortos? Vai es uztrauktos tāpat?

...un jā, nopirku citus šortus, atstājot šos valkāšanai mazākumā.