-Esi dzirdējis Baby, ko tas sīkais puika dzied?
-Droši, ka esmu, bet tagad, ja būtu jādzied, stabili zinu, ka neko tas nosaukums man neizsaka.
-Pabīdies, uzlikšu!
Pavisam nevainīga saruna ar draudzeni pāris dienas atpakaļ. ...kas beidzās ar sasodītu tās dziesmas drillēšanu un parodēšanu visas dienas garumā. Nu lipīgs moments, kas izkonkurēja visus tos Eirovīzijas meldiņus (un pārējos top hitus radio, youtubē vai diskos) šai vīkendā un vēl vakar spēja sagādāt nožēlas pilnu skatienu viņas boyfrienda acīs, kad mēs akapellā vilkām: "Baby, baby, baby, ūūū..."
Bet ja tā nopietni: kā tu domā, kas tur ir tas lipīgais tai dziesmā: saldi sērīgais meldiņš, vienkāršie vārdi, saldā sejiņa vai tieši pretēji - dziesmas radītais iespaids - puisis zin, ko grib un skaidri iet pa nosprausto taku, līdz sasniedz izvēlēto (vai sasit galvu pret sienu, bet nu ne šinī dziesmā :D)?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru